Vakcinācija pret vējbakām

Vējbakas ir akūta un ļoti lipīga infekcijas slimība, kura pasaulē visbiežāk skar bērnus līdz 10 gadu vecumam. Pēc pārslimošanas vīruss latentā formā turpina saglabāties cilvēka sensoro nervu dorsālajos ganglijos jeb muguras smadzenēs, kas vēlākā periodā, galvenokārt pie imūnās sistēmas nomākuma,  var aktivizēties un izpausties kā herpes zoster jeb jostas roze.

Maldīgs ir uzskats, ka vējbakas bērnu vecumā neizraisa smagas komplikācijas. Pasaules (t.sk. Latvijas) dati liecina, ka 65–75 % gadījumos vējbaku komplikācijas attīstās bērniem, kuri pirms tam ir bijuši veseli. Ilgstošas vai pat paliekošas un dzīves kvalitāti ietekmējošas komplikācijas sastopamas 0,4–3,1 % gadījumu (no ar vējbakām hospitalizētiem pacientiem). Tās var izpausties kā izteiktu rētaudu veidošanās izsitumu vietās, koordinācijas problēmas, epilepsija, cerebrālo nervu paralīze un citas. Ar vējbakām saslimis bērns ir pakļauts nopietnām veselības problēmām. Atteikšanās no valsts apmaksātās vējbaku vakcīnas, vai vēl nesaprātīgāk – mazuļa apzināta inficēšana, apmeklējot “vējbaku ballīti”, rada nopietnus riskus bērna veselībai.

Droša un efektīva vakcīna pret vējbakām tika izveidota 1974. gadā, un jau kopš 1994. gada Pasaules Veselības organizācija rekomendē vējbaku vakcīnu iekļaut valstu nacionālajos vakcinācijas kalendāros. Vējbaku vakcīna ir dzīva novājināta vakcīna, kas ir droša un efektīva pat pacientiem ar vieglu imūnsupresiju.

Devas

Latvijā vakcinācija pret vējbakām valsts imunizācijas kalendārā tika ieviesta jau 2008. gadā. Tās pirmā deva jāsaņem 12–15 mēnešu vecumā, taču atsevišķās situācijās to var ievadīt jau no 9 mēnešu vecuma. Pilnīgai aizsardzībai pret vējbakām nepieciešams ievadīt divas vakcīnas devas. Divu devu vakcinācija 85–95 % gadījumu vakcinēto indivīdu pasargā no jebkāda  smaguma vējbakām, bet 97–99 % – no vidēji smagām un smagām vējbakām. Ar vienādu efektivitāti otro vējbaku vakcīnas devu var ievadīt gan ar nelielu intervālu (8–12 nedēļas pēc pirmās devas saņemšanas), gan pēc ilgāka laika (3–6 gadus pēc pirmās devas). Atbilstoši Latvijas imunizācijas kalendāram, otro vējbaku vakcīnas devu bērniem ievada septiņu gadu vecumā vai pirms skolas gaitu uzsākšanas. Divu devu vējbaku vakcinācijas pieeja sniedz arī iespēju valstī samazināt vējbaku uzliesmojumus, to apjomu un ilgumu.

Tiem, kuri pret vējbakām nav vakcinēti un  līdz 12 gadiem tās arī nav pārslimojuši, noteikti ir jāvakcinējas, jo dabīgā infekcija pusaudžiem un pieaugušajiem parasti norit ļoti smagi, ar sarežģījumiem. Pusaudžu vecumā un pieaugušajiem vakcināciju pret vējbakām vienmēr veic ar 2 devām.

Vakcīnu drīkst ievadīt vienlaicīgi ar citām vakcīnām, dažādās injekciju vietās.  Jebkura no vējbaku vakcīnām var tikt izmantota revakcinācijai, ja iepriekš vakcinācija pret vējbakām veikta ar cita ražotāja vakcīnu.

Latvijā imunizācijai pret vējbakām tiek izmantota GlaxoSmithKline ražotā Varilrix vai MSD ražotā Varivax vakcīna. Vakcīnas ir reģistrētas Eiropas Zāļu aģentūrā un Latvijas Valsts zāļu aģentūrā.

Kontrindikācijas

Vējbaku vakcīna nav kontrindicēta. Tā nesatur ovalbumīnu, tādēļ bērniem ar alerģiju pret olu nav jāievēro īpaša piesardzība.

Iespējamās organisma reakcijas

Vējbaku vakcīna ir droša un organisma reakcijas uz to parasti ir īslaicīgas un viegli noritošas.

1) Biežākās lokālās reakcijas vakcīnas injekcijas vietā;       • pietūkums;       • apsārtums;       • sacietējums.

Simptomi izzūd dažu dienu laikā (1-3), ārstēšana nav nepieciešama.

2) Drudzis jeb ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38 °C pēc vakcinācijas var būt vērojama biežāk maziem bērniem. Ja tā notiek:       • bērns jāatvēsina – pārliecinies, ka bērns nav saģērbts pārāk silti, dod bērnam padzerties;       • ja bērns jūtas saguris vai nemierīgs un ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, jādod paracetamols vai ibuprofēns vecumam un svaram atbilstošā devā.

3) Ar vējbaku vakcīnu saistītās reakcijas – nedaudzi vējbakām līdzīgi izsitumi 42 dienu laikā pēc vakcīnas saņemšanas.

Augstāk minētās situācijas ir parastas, sagaidāmas un nav veselību apdraudošas. Tūlītēja ārsta apskate nav nepieciešama, taču reakcija ir jāpārrunā ar ārstu nākamajā vizītē.

Nekavējoties nepieciešams sazināties ar ārstu un palīdzība nepieciešama, ja:       • bērnam paaugstinās ķermeņa temperatūra virs 39,5–40 °C;       • ir samaņas zudums, krampji.

Ja neizdodas sazināties ar ārstu, un ir pamatotas bažas, ka bērna veselības stāvoklis pasliktinās un tiek pārsniegtas augstāk minētās vakcīnas reakciju izpausmes, dodieties uz tuvāko slimnīcu pēc palīdzības!

Ja, izlasot šo materiālu, rodas pārliecība, ka bērnam ir netipiska reakcija uz vakcināciju, pārrunā to ar savu ģimenes ārstu vai vakcinācijas speciālistu!