Saspringuma tipa galvassāpes
Rodas stresa, negatīvu emociju, nepietiekamas atpūtas, miega, uztura vai citu faktoru rezultātā, galvas smadzenēs izdaloties sāpju neirotransmiteriem (ķīmiskām daļiņām).
Atjaunots: 27. novembris, 2024. gads
Simptomu apraksts
Saspringuma tipa galvassāpes raksturo sekojošas pazīmes:
- Sāpes ir abpusējas, biežāk atrodas pierē, deniņos vai “apņem galvu kā stīpa”
- Sāpes ir spiedošas, pastāvīgas
- Sāpes var pavadīt nogurums, var būt “dulla” galva
- Reti sāpes var pavadīt jutība/nepatika pret gaismu (fotofobija) vai skaņu (fonofobija)
- Sāpes var ilgt minūtes, bet var turpināties arī vairākas dienas.
Cēloņi
Epizodiskas (jeb īslaicīgas) saspringuma tipa galvassāpes ir sastopamas aptuveni 30% bērnu. Savukārt hroniskas (jeb ilgstošas un/vai biežas) saspringuma galvassāpes ir daudz retākas un sastopamas tikai 0.1-6% bērnu. Zināms, ka tās ir vairāk izplatītas meiteņu vidū.
Mūsu zināšanas par galvassāpju rašanos galvenokārt balstītas pētījumos par pieaugušo galvassāpēm. Tomēr līdzīgi kā pieaugušajiem, arī bērniem saspringuma tipa galvassāpes rodas stresa, negatīvu emociju, nepietiekamas atpūtas, miega, uztura vai citu faktoru rezultātā, galvas smadzenēs izdaloties sāpju neirotransmiteriem (ķīmiskām daļiņām). Turklāt pacientiem ar saspringuma tipa galvassāpēm ir samazināts sāpju slieksnis un rezultātā ir paaugstināta jutība pret sāpēm. Saspringuma tipa galvassāpju izcelsmē nav pierādīta būtiska saistība ar ģenētiskiem faktoriem.
Izmeklējumu apraksts
Saspringuma tipa galvassāpes var diagnosticēt ģimenes ārsts, pediatrs vai bērnu neirologs, ievācot informāciju par sāpju raksturu, vietu, biežumu, sāpju intensitāti, provocējošiem faktoriem, pavadošiem simptomiem, ikdienas režīmu, slimību vēsturi utt. Atkarībā no galvassāpju biežuma saspringuma tipa galvassāpes iedala epizodiskās un hroniskās galvassāpēs. Papildus anamnēzes ievākšanai nepieciešams noteikt pacienta svaru un augumu, izmērīt asinsspiedienu un pulsu, veikt galvas, kakla, plecu un muguras palpāciju.
Ārsts var pacientam lūgt aizpildīt galvassāpju dienasgrāmatu, veikt papildus analīzes vai izmeklējumus, īpaši, ja pacientam ir pavadoši sarkanā karoga jeb brīdinošie simptomi:
- Regulāras sāpes mazāk nekā sešus mēnešus;
- Sāpes bez auras;
- Apjukums sāpju laikā;
- Vemšana;
- Ar miegu saistītas galvassāpes;
- Progresējošas sāpes;
- Sāpes, kas sākas pēkšņi un ar augstu intensitāti;
- Sāpes ar mainīgiem simptomiem;
- Izteiktākas galvassāpes no rīta;
- Sāpes, ko provocē fiziska slodze;
- Pozīcijas galvassāpes;
- Krampji;
- Sistēmiskas slimības simptomi.
Ģimenes ārsts vai pediatrs var nosūtīt pacientu pie bērnu neirologa. Bērnu neirologs pieņemšanas laikā veic padziļinātu neiroloģisko izmeklēšanu. Pacientiem ar galvassāpēm var būt nepieciešama arī oftalmologa (acu ārsta), otorinolaringologa vai citu speciālistu apskate, lai izvērtētu sekundāru galvassāpju varbūtību.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Akūtā ārstēšana
Akūtu epizodisku sāpju gadījumā, kas tiek novērtētas ar vairāk kā 4 ballēm no 10 vizuālajā analogā sāpju skalā (VAS), var lietot pretsāpju zāles – lielākoties bezrecepšu zāles, tādas kā ibuprofen vai acetaminophen.
Biežu (1-14 dienas mēnesī, > 12 dienas gadā), epizodisku vai hronisku (>15 dienas mēnesī) galvassāpju gadījumā, vērsies pie speciālista – bērnu neirologa. Pārmērīga pretsāpju zāļu lietošana ( vairāk kā 2-3 dienas nedēļā un vairāk kā 10 dienas mēnesī) var izraisīt tādus sarežģījumus kā medikamentu atkarīgas galvassāpes.
Profilaktiskā ārstēšana
- Identificēt un mazināt stresa faktorus ikdienā.
- Uzņemt pietiekami daudz šķidruma (30 ml/kg/dnn).
- Regulāras, vecumam atbilstošas maltītes. Izvairīties no ēdienreižu izlaišanas.
- Ievērot sabalansētu uzturu. Izvairīties no kofeīna lietošanas bērna vecumā.
- Svara kontrole pacientiem ar virssvaru, aptaukošanos.
- Pilnvērtīgs, vecumam atbilstošs miega-nomoda režīms.
- Regulāras fiziskās aktivitātes.
- Likvidēt kaitīgos ieradumus (piemēram, smēķēšanu, alkohola lietošanu).
Papildus profilakses pasākumus skatīt primāru galvassāpju sadaļā. Lielākoties sāpes mazinās veicot atbilstošas dzīvesveida izmaiņas, retāk ārsts var nozīmēt farmakoloģisku terapiju sāpju profilaksei.
Saistītās ārstu specialitātes
Saistītās diagnozes
Bonthius D, Headache in children: Approach to evaluation and general management strategies. UptoDate database. Last updated 30.09.2024. Last viewed 25.11.2024.
O’Brien H., Tension-type headache in children. UptoDate database. Last updated 11.11.2024. Last viewed 25.11.2024.