Primārās galvassāpes
Sāpes galvas vai sejas rajonā, kuru pamatā nav cita slimība vai strukturāls bojājums.
Atjaunots: 27. novembris, 2024. gads
Primāras galvassāpes iedala saskaņā ar saskaņā ar Starptautiskajiem galvassāpju slimību klasifikācijas (angliski The International Classification of Headache Disorders (ICHD)) kritērijiem. Tās neizraisa cita slimība vai bojājums, tās ir slimība pašas par sevi.
Simptomu apraksts
Migrēna
Vienas no visbiežākajām primārajām galvassāpēm ir migrēna ar vai bez auras, biežāk bez auras. Tās raksturo vidēji līdz stipras sāpes, kas parasti ir pulsējošas un vienpusējas, galvassāpes var pavadīt nepatika pret gaismu un skaņu, kā arī nelabums, dažkārt pat līdz vemšanai. Plašāk par migrēnu lasi šeit.
Saspringuma tipa galvassāpes
Arī saspringuma tipa galvassāpes ir biežs primāro galvassāpju veids bērniem. Šī veida galvassāpes parasti ir abpusējas, spiedošas, vājas līdz mēreni stipras intensitātes. Plašāk par saspringuma tipa galvassāpēm lasi šeit.
Trigeminālas autonomas galvassāpes
Trigeminālas autonomas galvassāpes kā pieaugušo, tā arī bērnu vecumā novēro reti. Vienas no tām ir kūlīšveida galvassāpes. Tās ir ļoti stipras, vienpusējas galvassāpes, kas ilgst 15-180 minūtes un biežāk lēkmēm līdz pat 8 reizes dienā. Tām raksturīgi arī tādi simptomi kā apsārtusi acs, acs asarošana, aizlikts deguns vai deguna tecēšana, pieres un sejas svīšana vai apsārtums, acu zīlītes sašaurināšanās vai plakstiņa noslīdējums. No papildus simptomiem - šīs galvassāpes pavada nemiera un uzbudinājuma sajūta.
Cēloņi
Primāru galvassāpju iemesli līdz galam nav zināmi. To pamatā ir dažādi faktori – gan ģenētiski, gan vides un to kombinācija, kuru rezultātā attīstās galvassāpes. Taču ir zināmi riska faktori, kas var veicināt galvassāpju rašanos, taču katram pacientam var būt individuāli.
- Trauksme, depresija u.c.
- Traumatiski dzīves notikumi (tuvinieka nāve, vecāku šķiršanās u.c.).
- Galvassāpes ģimenē (īpaši migrēna);
- Galvas, kakla trauma anamnēzē;
- Aptaukošanās;
- Kofeīna lietošana;
- Bezmiegs, obstruktīva miega apnoja, pārmērīga miegainība;
- Sieviešu dzimums.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Lai sekmīgi ārstētu galvassāpes bērniem, ļoti svarīga ir individualizēta pieeja, kur izvērtēšanā piedalās pats pacients, vecāki un bērnu ārsts, vēlams, bērnu neirologs. Taču jāsaprot, ka galvassāpju ārstēšana ir starpdisciplinārs process, kurā jāpievērš uzmanība ne tikai somatiskajiem, bet arī psihoemocionālajiem un apkārtējās vides faktoriem. Bieži vien tieši šo faktoru modificēšana var būt noteicošā galvassāpju sekmīgai ārstēšanai. Ārstēšanu var iedalīt akūtā, kad sāpes radušās, un profilaktiskā, lai mazinātu sāpju rašanās biežumu un/vai intensitāti nākotnē.
Akūta ārstēšana
Tā ir ārstēšana, ko izmanto tajā brīdī, kad galvassāpes sākas, un lielākoties to lieto, ja sāpes bērns vērtē 5 vai vairāk balles (skalā no 0 - nesāp līdz 10 – stiprākās sāpes).
Jaunākiem bērniem lūdz parādīt uz sejas attēla, kas labāk raksturo viņa sāpes.
Akūtas ārstēšanas mērķis ir apturēt sāpes, lai bērns var atgriezties pie iepriekšējām aktivitātēm. Ja sāpes ir vājas, tad iesaka pretsāpju medikamentus nelietot, taču sāpju mazināšanai un novēršanai izmantot citas metodes, kas palīdz, – miegu, pastaigas, svaigu gaisu, mieru u.c. No medikamentiem ārsts var nozīmēt nesteroīdos pretsāpju līdzekļus ( piemēram, ibuprofenu), paracetamolu. Migrēnas galvassāpju gadījumā ir pieejamas arī specifiskākas pretsāpju zāles, ko sauc par triptāniem. Ja bērnam ir nelabums vai galvassāpes pavada vemšana, ārsts var rekomendēt antiemētiskos (pretvemšanas) līdzekļus. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai medikamenti tiktu lietoti atbilstošās devās un ne pārāk bieži (ne vairāk kā 10 dienas mēnesī).
Profilakse
Ir daudzi faktori, kas izraisa vai pastiprina galvassāpes. Šeit daži ieteikumi, ko var darīt, lai galvassāpes nebūtu tik bieži.
- Miegs. Ej gulēt un mosties katru dienu vienā un tajā pašā laikā (arī brīvdienās). Lai kompensētu neizgulētās stundas, brīvdienās neguli vairāk nekā darbadienās. Lielākajai daļai bērnu miegam nepieciešamas 8–10 stundas katru nakti.
- Uzturs. Cukura līmenis asinīs arī ietekmē galvassāpes. Tās var izraisīt gan zems, gan pārlieku augsts cukura līmenis asinīs. Ēd regulāri – trīs ēdienreizes dienā un 1–3 uzkodas starplaikos. Katrā ēdienreizē centies iekļaut gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus, gan kādu augli vai dārzeni. Uzņem daudz olbaltumvielu brokastīs stundas laikā pēc pamošanās. Tas pasargās no pēkšņa cukura līmeņa pazemināšanās asinīs.
- Fiziskās aktivitātes. Bērniem un jauniešiem nepieciešamas vismaz 60 minūtes garas mērenas (riteņbraukšana, raita pastaiga u.c.) fiziskās aktivitātes katru dienu. Regulāras fiziskās aktivitātes var mazināt stresa līmeni, uzlabot fizisko formu un mazināt galvassāpes. Pārlieku liela slodze var izraisīt galvassāpes. Panākumu atslēga ir slodzes regularitātē.
- Ūdens. Dehidratācija (samazināts šķidruma daudzums organismā) var izraisīt galvassāpes. Uzņem vismaz 1,5–2 litrus šķidruma dienā. Izvairies no krāsainiem un gāzētiem dzērieniem.
- Stress. Stress ir viens no faktoriem, kas var izraisīt galvassāpes. Vingrinājumi (relaksācijas vingrinājumi, meditācija, joga u.c.) stresa mazināšanai var mazināt arī galvassāpes. Jāpiemin arī tādas metodes kā kognitīvi biheiviorālā terapija, bioloģiskās atgriezeniskās saites (angliski – biofeedback) metode, relaksācijas treniņi, stresa vadīšana.
- Ekrānlaiks. Mūsdienās liela aktualitāte ir pārāk ilgs laiks pavadīts pie telefona, kā arī datora, televizora. Pusaudžu vecumā ekrānlaiks rekomendēts līdz 2 stundām dienā.
- Galvassāpju dienasgrāmata. Viens no labākajiem palīgiem galvassāpju diagnostikā un ārstēšanā gan pacientam, gan ārstam ir galvassāpju dienasgrāmata. Tā palīdzēs noskaidrot galvassāpes izraisošos faktorus, kā arī izvērtēt ārstēšanas efektivitāti.
Primāru galvassāpju ārstēšanā efektīva ir arī medikamentoza profilaktiska ārstēšana, ja galvasāpes ir četras vai vairāk reižu mēnesī, tas noteikti jāpārrunā ar ārstu. Tās mērķis ir samazināt galvassāpju biežumu un intensitāti, kā arī mazināt ar galvassāpēm saistīto nespēju. Šajā gadījumā medikamentus ārsts piemēro pēc riska un ieguvuma principa, ņemot vērā blakusslimības. Terapijas izvēle ir atkarīga no primāro galvassāpju veida. Par efektīvāko profilaktisko ārstēšanu uzskata medikamentozo un citu metožu kombināciju, tostarp dzīvesveida pielāgošana.
Prognoze
Prognoze galvenokārt ir atkarīga no tā, cik labi tiek identificēti provocējošie faktori, vai tiek piemeklēta īstā terapija galvassāpju lēkmju ārstēšanai, vai ir apsvērti visi psihoemocionālie faktori un cik motivēts ir pacients veikt profilaktiskas dzīvesveida izmaiņas. Lielākoties galvassāpes dzīves laikā mēdz atkārtoties, bet, piemeklējot pareizo terapiju, pacienta dzīves kvalitāti tas būtiski neietekmē.