Bronhoskopija
Bronhoskopija ir gan izmeklēšanas, gan ārstēšanas metode, kad, izmantojot endoskopu, ārsts veic augšējo un dziļo elpceļu apskati.
Atjaunots: 3. maijs, 2023. gads
Endoskops ir ļoti tieva, lokana caurulīte ar darba kanālu, video optiku un gaismas avotu, kas iegūto attēlu pārraida uz ekrāna.
Uz bronhoskopiju nosūta:
- pulmonologs, ja bērnam ir ieildzis klepus, neskaidras izmaiņas plaušu rentgena vai datortomogrāfijas izmeklējumā, aizdomas par svešķermeni elpceļos un citi iemesli;
- LOR jeb otolaringologs, ja bērnam ir stridors jeb skaļa elpošana;
- onkologs – ja bērnam ar novājinātu imunitāti pēc ilgstošas ķīmijterapijas parādās izmaiņas datortomogrāfijā un ir aizdomas par sēnīšu (aspergilozi) vai kādu citu infekciju.
Diagnožu grupu saraksts, uz ko attiecināms:
- iedzimtas plaušu patoloģijas;
- neskaidra asinsspļaušana;
- igstošas izmaiņas rentgenā, plaušu atelektāze;
- onkoloģiskās saslimšanas ar imūnsupresiju;
- hroniska aspirācija.
Izmeklējuma mērķi
- veikt elpceļu anatomijas izvērtējumu, konstatēt vai elpceļi nav sašaurināti un vai tajos nav daudz sekrēta. Stridora gadījumā izvērtē balsenes un balss saišu stāvokli. Ja bronhos ir daudz sekrēta, to caur bronhoskopa darba kanālu atskalo un atsūc;
- izslēgt svešķermeņa atrašanos elpceļos. Ja ārsts elpceļos redz svešķermeni, tad bronhoskopijas laikā parasti izdodas to evakuēt jeb izvilkt. Veca, komplicēta svešķermeņa evakuācija var pagarināt bronhoskopijas laiku līdz 1-2 stundām;
- iegūt izmeklējamo materiālu;
- skalojot bronhus ar fizioloģisko šķīdumu, iegūst materiālu;
- dažādu baktēriju un sēnīšu izmeklējumam;
- citoloģiju jeb šūnu sastāva mikroskopiskai noteikšanai, kas nepieciešams dažādu plaušu slimību diagnostikai;
- bronhoalveolārā lavāža – vienas nelielas plaušas daļas skalojums ar fizioloģisko šķīdumu šūnu iegūšanai;
- biopsijai – ar mazu standziņu nokniebjot audu gabaliņu. Bērniem to dara salīdzinoši reti;
- lokāli bronhos ievadīt medikamentus.
Kā sagatavoties vizītei
Izmeklējums notiek vispārējā anestēzijā. Svarīgi uz izmeklējumu ierasties pilnīgi tukšā dūšā, neēdot un nedzerot pirms izmeklējuma tieši tik daudz stundu, cik noteicis anesteziologs. Izmeklējuma dienā bērnam jābūt bez akūtām vīrusu saslimšanas pazīmēm (temperatūras, izteiktām iesnām).
Bērnam ir jāpastāsta, ka viņš aizmigs, nekādu nepatīkamu izjūtu procedūras laikā nebūs un, iespējams, pirms izmeklējuma ārsts ar bērnu aprunāsies par to, kā viņš jūtas un cik sen ir sūdzības.
Vizītes norise
Bronhoskopija vienmēr notiek vispārējā anestēzijā. Endoskopu caur degunu (nāsi) vai muti ievada elpceļos, veicot balsenes un balss saišu, trahejas un bronhu apskati. Iegūtos attēlus ārsts redz monitorā. Vienkāršs izmeklējums ilgst apmēram 5-10 minūtes, bet kopā ar vispārējās anestēzijas nodrošināšanu – līdz 60 minūtēm. Bronhoskopija notiek Endoskopiju zālē.
Kas jāievēro pēc izmeklējuma
- Jāievēro anesteziologa rekomendācijas par to, ka ēst un dzert drīkst tikai tad, kad bērns ir pilnībā pamodies;
- var būt stiprāks klepus, kas pāries dienas laikā;
- var būt sūrstēšanas sajūta kaklā, pāries 1-2 dienu laikā;
- pēc bronhoalveolārās lavāžas dažiem bērniem var būt drudzis līdz 39 ℃, tas izzūd dienas laikā un ir normāla atbildes reakcija uz procedūru. Ja bērns slikti jūtas, viņam drīkst dot temperatūru pazeminošos līdzekļus.
Riski
Bērnu bronhoskopija ir droša procedūra. Augstāks komplikāciju risks ir zīdaiņiem. Ārsts, nozīmējot izmeklējumu, vienmēr izvērtē iespējamos ieguvumus un riskus.
Komplikācijas novēro reti, un visas komplikāciju sekas bronhoskopiju izpildošā komanda parasti nekavējoties novērš. Ir iespējamas šādas komplikācijas:
- deguna asiņošana, ja bronhoskopu ievada caur degunu;
- klepus bronhoskopijas laikā;
- asiņošana no bronhiem;
- īslaicīga saturācijas (skābekļa līmeņa asinīs) pazemināšanās.