Kardioloģija
Kardioloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību pētniecību, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju.
Pulsa oksimetrija ir vienkāršs, nesāpīgs izmeklējums, ar ko nosaka, cik daudz skābekļa pārnes asinis. Izmeklējumu veic ar ierīci – pulsa oksimetru, kam visbiežāk ir knaģa (lielākiem bērniem), uzpirksteņa vai rokassprādzes (zīdaiņiem, maziem bērniem) forma.
Latvijā un citās attīstītās valstīs jaundzimušajiem veic pulsa oksimetrijas sijājošo diagnostiku jeb skrīningu kritisku iedzimtu sirdskaišu agrīnai diagnostikai. Skābekļa saturācija ar pulsa oksimetru tiek izmērīta uz labās rokas un vienas no pēdām. Mērījumu veic pēc 24. dzīves stundas (parasti kopā ar citiem skrīninga izmeklējumiem) dzemdību iestādē.
Pulsa oksimetrija ir plaši izmantots mērījums. To izmanto, lai ātri izvērtētu cilvēka stāvokli: - pie pirmreizējas apskates; - operāciju un pēcoperāciju novērošanas laikā; - akūtu elpceļu un plaušu saslimšanu gadījumos (pneimonija jeb plaušu karsonis, bronhiālā astma, bronhiolīts); - ja ir alerģiska reakcija; - ja ir sirds saslimšana; - citos gadījumos.
Skābeklis ir nepieciešams ķermeņa audu un orgānu normālai darbībai. Īpaši jutīgas pret skābekļa trūkumu ir smadzenes un sirds. Samazinātu skābekļa daudzumu organismā sauc par hipoksiju. Samazināta skābekļa daudzuma dēļ ievērojami cieš ķermeņa orgāni. Ja skābekļa saturācija ir zem 94 %, bērnam visbiežāk nepieciešams nodrošināt papildu skābekli. Skābekļa saturācija daudzu slimību gadījumos ir viens no kritērijiem, lai izvērtētu saslimšanas smagumu un lemtu par nepieciešamo ārstēšanu. Ir saslimšanas, kurām pieņemtas zemākas skābekļa saturācijas normas. Piemēram, cilvēkiem ar noteiktām iedzimtām smagām sirdskaitēm mērķa saturācija ir ap 80 %.
Ar šo ierīci var pārbaudīt skābekļa daudzumu asinīs, neveicot dūrienu. Skābekļa daudzumu asinīs, ko nosaka ar pulsoksimetriju, sauc par skābekļa saturāciju un apzīmē ar SpO2 vai SaO2. Mērījums parāda, cik daudz skābekļa asinis pārnes izmeklējuma brīdī, salīdzinot ar to, cik daudz skābekļa tās vispār spēj pārnest. Normāla skābekļa saturācija ir 95 % - 100 %.
Maza elektroniska ierīce tiek uzlikta uz kādas ķermeņa daļas (visbiežāk pirksta). No ierīces vienas puses izstarojas gaismas stari, kas iet cauri ķermeņa audiem, arī asinīm. Stari, kas tiek cauri ķermeņa audiem un neuzsūcas, tiek uztverti ierīces sensorā (parasti otrā pirksta pusē). No šiem datiem ierīce aprēķina skābekļa saturāciju. Visbiežāk sensors nolasa arī sirdsdarbības frekvenci jeb biežumu. Var veikt vienu atsevišķu pulsa oksimetrijas mērījumu, kas aizņem pāris sekundes, vai veikt pulsa oksimetriju ilgstoši, ierīci atstājot uz pirksta. Tā rīkojas, piemēram, pacientiem pēcoperācijas periodā.
Pulsa oksimetra rezultāts var būt kļūdains, ja ir aukstas rokas, ja bērns aktīvi kustina ekstremitāti, kur notiek mērījums, ja ir nagu laka vai mākslīgie nagi.
Pulsa oksimetrija ir drošs izmeklējums, bet iespējams neliels ādas kairinājums.
Kardioloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību pētniecību, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju.