Bronhiālā astma

Bronhiāla astma (BA) ir viena no biežākajām hroniskajām slimībām pasaulē, tā skar vairāk kā 300 miljonus cilvēku visā pasaulē. BA ir heterogēna slimība ar hronisku elpceļu iekaisumu un raksturīgiem elpceļu simptomiem  - sēkšana, elpas trūkums, spiedoša sajūta krūtīs un/vai klepus un izelpas plūsmas ierobežojumi laika gaitā un intensitātē var būt  mainīgi.

Elpceļos noritošais hroniskais iekaisums un bronhu hiperreaktivitāte, novērojama pat tad, ja nav BA simptomu un/vai izmeklējumu rezultāti (spirogrāgija) ir normāli. Elpceļu uzliesmojumi var izpausties pie noteiktiem stimuliem un pāriet terapijas rezultātā. Tomēr pacientam epizodiski var attīsties smagi uzliesmojumi, kas var būt dzīvībai bīstami, tā radot būtisku apdraudējumu pašam pacientam un sabiedrībai kopumā.

Etioloģija

• Iedzimtībai, jeb atopijai ir liela nozīme alerģisko slimību attīstībā. Ja alerģiski ir abi vecāki (anamnēzē astma, ekzēma, alerģiskas iesnas u.c.), tad risks saslimt ar alerģisku slimību 60 – 75%, ja viens no vecākiem 20 – 50%.
• Vides faktori tādi kā gaisa piesārņojums, tabakas dūmi, pārmaiņas dzīves veidā bieži tiek minēti kā alerģisko slimību pieauguma iemesli.

Bronhiālās astmas izsaucēji un provocējošie faktori

Bronhiālās astmas izsaucēji – alergēni:

• sadzīves un epidermālie alergēni:

-mājas putekļu ērces (Dermatophagoides pteronyssimus, farine ),

-dzīvnieki (suns, kaķis, zirgs, trusis, vistas, eksotiskie putni, prusaki),   

-mājas un bibliotēkas putekļi,

• ziedputekšņi (koki, siena zāles, nezāles),
• pelējuma sēnītes,
• ļoti reti pārtikas alergēni – govs piens, zivis, olas, rieksti, soja, kvieši u.t.t- piem. smagas alerģijas, jeb anafilakses gadījumā, kas tiek rūpīgi izvērtēts kopā ar ārstu. !!!!

Provocējošie faktori:

• vīrusu infekcijas, tabakas dūmi, gaisa piesārņojums, liela emocionāla un fiziska slodze, ķīmiskas vielas, medikamenti (aspirīns), klimatiskie un fizikālie faktori (aukstums, mitrums, karstums).

BA iespējamību palielina:

• Vairāk kā viens simptoms: sēkšana, elpas trūkums, klepus, spiedoša sajūta krūtīs
• Simptomi jauniešiem ir izteiktāki naktī vai agri no rīta
• Simptomi ir mainīgi laika gaitā un pēc intensitātes
• Simptomus provocē vīrusu infekcijas, fiziskas aktivitātes, kontakts ar alergēniem, laika maiņa, smiešanās, citi kairinātāji – auto izplūdes gāzes, dūmi, stipras smaržas.

BA iespējamību samazina:

• Tikai klepus bez citiem elpceļu simptomiem
• Pastāvīga krēpu veidošanās
• Elpas trūkums saistīts ar reiboni vai perifēru tirpšanu (parestēzijas)
• Sāpes krūtīs
• Elpas trūkums fiziskas slodzes laikā ar skaļu, trokšņainu ieelpu.

Tāpēc ārsts vizītes laikā varētu uzdot sekojošus jautājumus:

• Anamnēze (sūdzības, simptomu rašanās un ilgums),
• Novērtēs sēkšanas raksturu un provocējošos faktorus,
• Izvērtēs klepus raksturu, kurā diennakts laikā vairāk, kas to provocē,
• Vai ir atopija (alerģiskas izpausmes) bērnam un ģimenes anamnēzē,
• Vai bērns ir pakļauts pasīvajai smēķēšanai,
• Kāda ir vides ietekme (mitrums, pelējums, dzīvnieki u.c.)
• Visos iespējamajos gadījumos ārstam ir  jāapstiprina vecāku ziņojumi par sēkšanu

Zīdaiņiem un maziem bērniem (pirmskolas vecumā), kam sēkšanu novēro pie vīrusu infekcijām, var neattīstīties BA, kas turpinātos visu mūžu, taču var būt labs efekts no astmas medikamentiem uzliesmojumu laikā. Ja mazam bērnam bijušas  3 vai vairāk atgriezeniskas bronhu obstrukcijas epizodes pēdējo 6 mēnešu laikā, var domāt par BA. Ir izstrādāti kritēriji kā noteikt vai  bieži slimojošam bērnam būs BA.

Riska faktori BA attīstībai ir:

• alerģija agrīnā vecumā,
• alerģija un BA ģimenes anamnēzē;
• pasīvā smēķēšana,
• alergēni apkārtējā vidē.

 Informācija vecākiem par bērnu astmu