Sēkšana
Par sēkšanu sauc čīkstošu, pīkstošu skaņu krūtīs, kas rodas, bērnam elpojot (skaņa parasti veidojas tieši izelpas laikā).
Atjaunots: 23. janvāris, 2024. gads
Vieglos gadījumos sēkšanu spēj saklausīt tikai ārsts, bet smagākos to sadzird arī bērna tuvinieki un apkārt esošie cilvēki bez palīgierīcēm. Sēkšana pati par sevi ir simptoms, taču to nereti pavada arī citi simptomi: klepus, paaugstināta temperatūra, iesnas.
Sēkšana nav nekas neparasts ļoti maziem bērniem. Līdz pat 30-50% zīdaiņu pirmā dzīves gada laikā ir bijusi vismaz viena sēkšanas epizode uz vīrusu infekcijas fona. Par vienu sēkšanas epizodi sauc laika posmu starp sēkšanas sākumu un beigām. Parasti viena slimošanas epizode ir 1-3-7 dienas ilga.
Iemesls sēkšanai ir šaurie un nenobriedušie elpceļi (sevišķi ja bērniņš dzimis priekšlaicīgi). Ja elpceļi ir mazāk nobrieduši, tie vēl vairāk sašaurinās vīrusu infekcijas laikā bronhu gļotādas tūskas dēļ.
Daļai bērnu, kuri vēl nav sasnieguši viena gada vecumu, kuru sēkšana atkārtojas, bet citu būtisku sūdzību nav, iespējams, vienīgās „zāles” būs laiks. Viņiem ir jāpaaugas – tad elpceļi nobriedīs un sēkšana izzudīs. Tomēr visbiežāk galvenais sēkšanas iemesls ir vīrusu infekcijas, kuras maziem bērniem nereti izraisa bronhiolītu. Tāpēc sēkšanas epizodes parasti tiek novērotas pavasarī un rudenī jeb vīrusu sezonā.
Šīs slimības gadījumā sēkšana gan nav galvenais simptoms. Lai izslēgtu šo diagnozi, ārsts nozīmēs sviedru provi.
Biežākie iemesli
Visbiežāk galvenais sēkšanas iemesls ir vīrusu infekcijas, kuras maziem bērniem nereti izraisa bronhiolītu.
Saistītās saslimšanas
Sēkšanas un bronhītu cēlonis var būt reta iedzimta ģenētiska saslimšana – cistiskā fibrioze. Tās gadījumā bērniņš slikti pieņemas svarā, ir apjomīga un smakojoša vēdera izeja, bērnam ir sāļāki sviedri.
Retāk sēkšanu var izraisīt arī gastroezofageālā atviļņa slimība jeb kuņģa skābes satura nonākšana barības vadā.
Saistīto diagnožu saraksts
Izmeklējumu apraksts
Ārsts sēkšanu diagnosticē, izklausot bērna plaušas ar fonendoskopu. To vislabāk var izdarīt, ja bērns ir mierīgs un neraud. Te ļoti nepieciešama vecāku palīdzība – ar bērniņu dodoties pie ārsta, vecākiem jābūt gataviem īstenot radošas idejas, lai spētu viņu nomierināt. Ja zīdainim bieži atkārtojas sēkšanas epizodes, bronhīti, bronhiolīti, ārsts ieteiks veikt mazuļa sirds pārbaudi jeb ehokardioskopiju, jo dažādu iedzimtu sirdskaišu vienīgā pazīme var būt biežas elpceļu infekcijas ar sēkšanu.
Aizdomu gadījumā nozīmēs papildu izmeklējumus, kurus parasti veic slimnīcā.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Ja zīdainim ir atsevišķas retas, īsas sēkšanas epizodes, parasti iesaka simptomātisku sēkšanas ārstēšanu. Pēc 1 gada vecuma bērns no šīs problēmas būs izaudzis, jo elpceļi ir vairāk nobrieduši. Pie ārsta ir jāvēršas tiem bērniem, kuriem bieži atkārtojas sēkšanas epizodes, tās ir smagas un ar apgrūtinātu elpošanu.
Visbiežāk sēkšanu izraisa vīrusu infekcijas. Šādas saslimšanas ar antibiotikām neārstē! Lai cīnītos ar vīrusu, bērnam jāuzņem daudz šķidruma, jāārstē iesnas. Smagākos gadījumos būs nepieciešama hospitalizācija. Bīstamākais ir vīruss, kas izraisa bronhiolītu, – respiratori sincitiālais vīruss. Tas bojā elpceļu gļotādas virsējo kārtu jeb epitēliju. Pārslimojot šo vīrusu, bērnam ir augstāks astmas attīstības risks.
Sēkšanas epizodēm bieži atkārtojoties, iespējams, nozīmēs bronhus paplašinošus medikamentus. Parasti tie ir inhalatori – lietojami gan caur krājtelpu, gan caur miglotāju. Atsevišķos gadījumos tie ir pretiekaisuma medikamenti. Ārsts vēros, vai medikamenti neizraisa alerģiju.
Lai samazinātu sēkšanas risku:
- Māmiņa, esot gaidībās, nedrīkst smēķēt;
- Nedrīkst smēķēt, mazuli barojot ar krūti;
- Nedz vecāki, nedz skolotāji un aukles nedrīkst smēķēt – pasīvā smēķēšana spēcīgi ietekmē mazuli. Pat nesmēķējot bērna klātbūtnē, kaitīgās vielas smēķētāja izelpā saglabājas vēl trīs stundas pēc katras cigaretes. Turklāt tās sasūcas arī mēbelēs un apģērbā;
- Lai veicinātu imūnsistēmas nostiprināšanos un tādejādi izvairītos no dažādām vīrusu izraisītām saslimšanām, bērns ir jānorūda, nepieciešams pilnvērtīgs uzturs un fiziskā slodze.
Iespējamā ārstniecība un rehabilitācija
Kad jāvēršas pie ārsta
- Bērnam ir izteiktas elpošanas grūtības;
- Ir strauja, nevienmērīga un skaļa elpošana;
- Zilganas lūpas, zilgana nokrāsa ap muti;
- Bērns ir sanīcis, apātisks;
- Bērnam elpojot, smagi cilājas nāsis;
- Bērnam elpojot, var redzēt, ka spēcīgi ievelkas ribstarpes;
- Nevar skaļi paraudāt.
- Ja zīdainim ir pirmā sēkšanas epizode un vecāki domā, ka to ir izraisījis vīruss, bet bērnam nav izteiktas elpošanas nepietiekamības, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta; Speciālists novērtēs situācijas nopietnību;
- Ja sēkšanas epizodes vienas sezonas laikā atkārtojas (ir jau 2-3), jāmeklē alergologa vai pulmonologa palīdzība. Pie šiem speciālistiem jādodas arī tad, ja zīdainis ir ļoti alerģisks. Ja bērns sēc neatkarīgi no gadalaika, bet sēkšanas pamatā nav vīruss, ja sēkšana atkārtojas un to izraisa konkrēti apstākļi, piemēram, aizbraukšana uz laukiem vai ciemošanās mājā, kur ir mājdzīvnieki – arī jāmeklē speciālista palīdzība.