Mātes piens un zīdīšana
Mātes piens ir vislabākais iespējamais ēdiens mazulim no dzimšanas brīža līdz 6 mēnešu vecumam, kam seko piebarojuma uzsākšana turpinot zīdīšanu līdz 2 gadu vecumam.
Nereti mammas un bērni zīdīšanas procesā saskaras ar nopietniem izaicinājumiem. Kā tos pārvarēt?
Kaut zīdīšana ir dabisks process, tomēr ne vienmēr tas ir vienkārši īstenojams. Ir dažādi apstākļi, kas var ietekmēt spēju nodrošināt bērnu ar mātes pienu – gan mammas, gan bērna veselības un anatomisko īpatnību dēļ.
Zīdīšanas uzsākšana teju vienmēr nes līdzi zināmu diskomfortu – sāpošas, piebriedušas krūtis, sāpīgi krūtsgali, pašpārliecības trūkums, vai mazulis saņemt nepieciešamo piena daudzumu, pat neprasme atrast īsto pozu. Šādās situācijās noteikti nevajag padoties. Visbiežāk grūtības ar laiku pašas atrisinās – krūtis pielāgojas jaunajam uzdevumam, piena daudzums noregulējas un arī uztraukums par pareizākajām pozām izzūd. Tomēr ir situācijas, kad bērna zīdīšana patiešām ir apgrūtināta vai pat neiespējama. Tāpēc, saskaroties ar problēmām, mudinām jaunās māmiņas meklēt atbalstu pie sava ģimenes ārsta, pediatra, vēršoties pie zīdīšanas konsultanta vai cita uzticama aprūpes speciālista.
Kopumā ir divu veidu kontrindikācijas vai apstākļi, kad zīdīšana nav iespējama – relatīvas, kad zīdīšana jāpārtrauc uz laiku, piemēram, ja māte lieto noteiktus ar zīdīšanu nesavienojamus medikamentus, vai absolūtas, kad zīdīšana nav pieļaujama nek''adā gadījumā. Tās ir situācijas, kad mātei ir pozitīva HIV diagnoze, turberkolozes gadījumā, māte lieto narkotikas vai alkoholu, bērns slimo ar galaktozēmiju.
Sākoties aktīvai piena ražošanai, dažas dienas pēc dzemdībām, krūtis stipri piebriedīs. Tās kļūs cietas, smagas un karstas. Tā notiek, jo organisms sāk ražot lielu piena daudzumu, krūtīs pavairojas arī starpaudu šķidrums, pastiprinās arī asins pieplūde. Uz krūtīm kļūst redzamāki arī asinsvadi, no krūtīm var pilēt teju caurspīdīgi piena pilieni, bet kopumā tas slikti izdalās. Diskomforts, ko rada šis stāvoklis, var zīdīšanu padarīt ļoti sāpīgu, tomēr būtiski ir par spīti neērtībai, turpināt mazuli barot pēc pieprasījuma.
Ja krūtis no piena netiks atbrīvotas – zīdīšanas laikā vai atslaucot ar piena pumpi, var izveidoties piena sastrēgums!
Viena no problēmām, ar kuru saskaras liela daļa māmiņu, ir sāpīgi krūtsgali. Pirmajās dienās pēc mazuļa dzimšanas, kamēr vēl mamma un mazulis abi apgūst pareizo pieeju zīdīšanai, nepareizas pozas vai satvēriena dēļ krūtsgals var tikt traumēts un kļūt sāpīgs.
Risinājums ir uzlabot zīdīšanas pozu un mazuļa krūts satvērienu – mazulis pilnībā jāpavērš pret sevi, mutei jābūt plati atvērtai, mazulim ar muti pilnībā jāaptver alveola jeb krūtsgala tumšā daļa. Mazulis jāliek pie krūts, nevis krūts pie mazuļa. Bērnam ēdienreizes laikā jāvar pakustināt galvu, tāpēc svarīgi atbalstīt kaklu. Izmēģiniet dažādas pozas – un atrodiet sev un bērnam ērtāko. Sēžot kā balstu mamma var aiz muguras uzstutēt spilvenu un arī mazuli uzguldīt uz spilvena sev klēpī. Pieejami arī speciāli zīdīšanas spilveni. Arī pie šim grūtībām nevajag kautrēties sazināties ar aprūpes speciālistu, jo itin bieži nepieciešamas pavisam nelielas izmaiņas, lai zīdīšanas procesu uzlabotu.
Lai remdētu diskomfortu, pēc barošanas māmiņa krūtsgalus var apziest ar savu pienu, ļaujot tiem apžūt. Aptiekās pieejamas arī ziedes, kas paredzētas tieši krūtsgalu dziedēšanai zīdīšanas laikā. Jāseko norādēm, vai krūtis pirms barošanas no ziedes jānotīra. Ja krūšu gali ir sakairināti, tie ir daudz uzņēmīgāki pret infekcijām, tāpēc būtu jārūpējas, lai krūšu gali nav mitrā vidē – jāmaina krūštura ieliknīši, jāvalkā labi elpojoša apakšveļa.
Ja sāpes kļūst asākas, iespējams izveidojusies infekcija, un nekavējoties jāsazinās ar ārstu par tālāko ārstēšanu un zīdīšanu.
Ja zīdīšanas laikā, kad barošana jau rit regulāri, mātes krūtis kļūst cietas, pietūkušas, bērnam ir grūti satvert krūti un uzsākt zīšanu, iespējams izveidojies piena vadu nosprostojums vai mastīts.
Šādas komplikācijas var veidoties situācijā, kad bērns nepietiekami zīž, zīž retāk vai piena ir vairāk, nekā bērns spēj to apēst. Tāpat iemesls var būt zīdīšanas modeļa maiņa (piem., ceļojuma laikā), slikts krūts satvēriens, neatbilstošs apģērbs, nepietiekama krūšu apakšējas daļas drenēšana (lielām krūtīm), krūšu trauma, krūšu galu plīsumi, kā rezultātā radusies infekcija.
Tā kā iespējamo iemeslu ir daudz, ir būtiski atrast cēloni un to novērst. Zīdīšana ir jāturpina, taču kamēr sāpes ir stipras, sāciet zīdīšanu ar veselo krūti, tikmēr sāpīgo pusi varat masēt, izmantot siltu kompresi un, piemēram, pēc siltas dušas censties pienu atslaukt.
Mastīts ir piena dziedzeru iekaisums, kas var būt sekas gan neefektīvai zīdīšanai, gan infekcijai. Arī mastītam raksturīgi visi piena vadu nosprostojumam raksturīgie simptomi, taču parasti uz krūts redzams izteikti sarkans pleķis, un strauji progresējot mastīts var izraisīt drudzi un sastrutojumu. Būtiskākais ir atjaunot krūts drenāžu. Ja situācija neuzlabojas 24 h laikā, jāuzsāk antibakteriāla terapija. Piens ir jāatslauc, taču arī situācijā, kad no krūtsgala izdalās strutas, ir jāturpina zīdīšana. Ja sastrutojumu jeb abscesu neizdodas mazināt ar antibiotikām, nepieciešama ķirurģiska ārstēšana - krūts drenāža.
Slima bērna kopšana vienmēr ir raižu pilna, tomēr lielākajā daļā slimību, tostarp ar vēdera vīrusiem, kad bērns zaudē daudz šķidruma, zīdīšana ir jāturpina, jo jāatceras, ka mātes piens satur antivielas, kas var palīdzēt ceļā uz atveseļošanos un zīdīšanas process palīdz mazuli nomierināt grūtā brīdī.
Bērniem ar īpašām vajadzībām mātes piens ir jo īpaši svarīgs, tāpēc šādos gadījumos ir jo īpaši svarīgi jauno māmiņu iedrošināt un atbalstīt zīdīšanas uzsākšanā un turpināšanā.
Bērns, kuram ir kolikas piedzīvo stipru vēdera pūšanos un sāpes zarnās, un to izrāda ar stipru, ilgu raudāšanu. Aizvien nav noskaidrots, kāpēc tieši rodas kolikas, taču tās rodas vienlīdz bieži gan bērniem, kuri tiek zīdīti ar mātes pienu, gan tiem, kuru pamatuzturs ir piena maisījums. Bērnam augot un zarnu traktam adaptējoties jaunajiem dzīves apstākļiem, zarnās var būt paaugstināts gāzu daudzums. Nereti tiek pausts uzskats, ka sis process ir psiholoģisks. Neatkarīgi no tā, kāds pamats kolikām, tās nav iemesls, lai mamma neturpinātu zīdīt bērnu un tostarp sāktu ievērot nepamatotu diētu.
3.-4. dienā jaundzimušajiem nereti novērojams fizioloģiskā dzelte. Šim stāvoklim var būt atšķirīgi cēloņi un visbiežāk neprasa īpašu ārstēšanu. Tomēr dzelte var rasties arī nepietiekamas ēdināšanas, infekciju un jaundzimušo hemolītiskās slimības rezultātā, kad nepieciešama fototerapija jeb īpaša gaismas terapija ar UV stariem. Fototerapijas laikā zīdīšana ir jāturpina!
Šī ir diagnoze, kura norāda uz nespēju pārstrādāt pienā atrodamo vielu - galaktozi, kas nozīmētu, ka tā paliktu organismā, bojājot orgānus. Līdz ar to šajos gadījumos bērna zīdīšana nav iespējama.
Aukslēju šķeltnes ir salīdzinoši bieži sastopamas žokļu un sejas attīstības anomālijas. Atkarībā no defekta īpašībām (lieluma un lokalizācijas) reizēm zīdīšana var būt iespējama, bet citos gadījumos jādomā par laktācijas saglabāšanu un bērna barošanu ar atslauktu krūts pienu.
Ja šķeltne ir mīkstajos audos, piemēram, lūpā, ir iespējama pilnvērtīga zīdīšana. Šajā gadījumā mātei noteikti ieteicama konsultācija ar aprūpes speciālistu, lai pielāgotu zīdīšanas pozu mazuļa vajadzībām.
Gadījumos, ja šķeltne skar cietās aukslējas, zīdīšana būs apgrūtināta, bet nebūs neiespējama. Šādos gadījumos izmantojamas īpašas kapes, kas defektu nosedz, atjaunojot vakuumu, kas nepieciešams zīšanai. Jāpielāgo arī zīdīšanas poza, lai palīdzētu veidot vakuumu mutes dobumā. Ja bērns tiek zīdīts ar noslauktu pienu, izmantojamas pudelītes ar īpaši pagarinātiem knupīšiem, bet sarežģītākajos gadījumos nepieciešama zondes barošana.
Abos aprakstītajos gadījumos īpaši svarīgs ir atbalsts, ko saņemt māte laktācijas uzturēšanai un veicināšanai, piemēram, apgūstot efektīvākos veidus piena atslaukšanai un pareizai uzglabāšanai.
Priekšlaicīgi dzimušu bērnu zīdīšanas uzsākšana ir ļoti atkarīga no tā, kurā nedēļā bērns ir dzimis un kāds ir viņa kopējais veselības stāvoklis.
Ja bērns ir dzimis 32. gestācijas nedēļā vai piedzimstot svars ir virs 1500 gramiem, bērna kopējais veselības stāvoklis ir labs, zīdīšanu var uzsākt tieši tāpat kā bērnam, kurš iznēsāts pilnu grūtniecības laiku, pirmās dzīves stundas laikā iniciējot “āda pret āda” kontaktu un zīdot pēc iespējas ilgi un bieži (ne retāk kā reizi 3 stundās). Viens no galvenajiem riska faktoriem priekšlaicīgi dzimušiem bērnam, kas rada risku viņa veselībai, ir hipoglikēmijas attīstība. Ja tā attīstās pirmo 24 stundu laikā, tā visticamāk saistīta ar kādu patoloģiju.
Ja bērns ir dzimis līdz 32. gestācijas nedēļai, vai arī pēc piedzimšanas nepieciešama intensīva aprūpe, bērna ēdināšana tiek īstenota ar enterālo barošanu. Šajā laikā ļoti būtiski jaunajai māmiņai saņemt atbalstu laktācijas veicināšanai, lai brīdī, kad mazulis būs gatavs zīst krūti, mātei būtu pietiekami izstrādājies piens.
Ļoti retās situācijās krūts barošana nav pieļaujama un bērnam nepieciešama barošana ar maisījumu.
Ja māte nonākusi situācijā, kad objektīvu iemeslu dēļ nav spējīga mazuli zīdīt, noteikti nevajag justies vainīgai vai nepilnvērtīgai. Zīdīšana ir tikai viens no veidiem, kā mazulim likt sajust mammas mīlestību un rūpes.
Mātes piens ir vislabākais iespējamais ēdiens mazulim no dzimšanas brīža līdz 6 mēnešu vecumam, kam seko piebarojuma uzsākšana turpinot zīdīšanu līdz 2 gadu vecumam.
Mazuļa aprūpe ietver ne tikai atbilstoša uztura, apģērba un mājokļa nodrošināšanu, bet arī bērna veselības aprūpi, izglītošanu un audzināšanu.