Vakcinācija pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (MMP)

Devas un vakcīnas ievade

Pilnīgai aizsardzībai nepieciešamas 2 devas ar vismaz 4 nedēļu intervālu, kas nodrošina mūžilgu imunitāti. Latvijā pirmā vakcīnas deva bērniem jāsaņem 12-15 mēnešu vecumā, bet otrā - 7 gadu vecumā (vai pirms skolas gaitu uzsākšanas). Ja ir paaugstināts risks infekcijai (piemēram, paredzēts ceļojums uz augsta riska zonām) - pirmo devu var ievadīt jau no 6 mēnešu vecuma. Ja pirmā vakcīnas deva saņemta pirms 12 mēnešu vecuma, tad 12-15 mēnešu vecumā jāsaņem papildu deva, savukārt trešā deva - 7 gadu vecumā vai uzsākot skolas gaitas. Latvijā imunizācijai pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu izmantotās vakcīnas ir reģistrētas Eiropas Zāļu aģentūrā un Latvijas Valsts zāļu aģentūrā.

Vakcīna parasti tiek ievadīta intramuskulāri, mazākiem bērniem - augšstilba muskulī, bet skolas vecuma bērniem - deltveida muskulī augšdelmā. Šo vakcīnu drīkst ievadīt vienlaicīgi ar citām vakcīnām, dažādās injekciju vietās. 

Nepamatoti atliekot vai neveicot vakcināciju pret masalām, mazinās kolektīvā imunitāte, kas palielina risku slimības izpaltībai sabiedrībā un pakļaujot saslimšanas riskam tos cilvēkus, kuri pamatotu iemeslu dēļ nevar vakcinēties ar MMP vakcīnu.  Lai nenotiktu infekcijas izplatība, vismaz 95 % valsts populācijas jābūt vakcinētai. Pēc Latvijas slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem 2020. gadā MMP imunizācijas līmenis  bija 93,6 % (saņemtas divas vakcīnas), kas ir salīdzinoši zemāks nekā 2019. gadā, kad tas bija 96,4 % (saņemtas divas vakcīnas).

Ja nevakcinēts vai nepilnīgi vakcinēts cilvēks kontaktējas ar masalu pacientu

Vakcinācija pret masalām ar MMP vakcīnu tiek rekomendēta arī tad, ja nevakcinētai vai nepilnīgi vakcinētai personai (saņemta tikai viena MMP deva) ir bijis kontakts ar masalu pacientu. Šajā gadījumā vakcīnu ievada nākamo 72 stundu laikā pēc kontakta. Personām, kurām vakcinācija nav iespējama vai tiek pārsniegtas 72 h pēc kontakta, rekomendēts saņemt imūnglobulīnu nākamo 6 dienu laikā pēc kontakta. Šīm personām ir jāsaņem vakcinācija ar MMP vakcīnu 6-8 mēnešus pēc imūnglobulīna saņemšanas.

Kontrindikācijas

Kontrindikācijas vakcinācijai ar MMP vakcīnu ir - anafilaktiska reakcija uz iepriekšēju vakcināciju ar  šo pašu MMP vakcīnu, grūtniecība, smaga imūnsupresija.

Vakcināciju atliek , ja saņemti asins komponentus saturoši produkti līdz pat 11 mēnešiem ilgi (asins komponentos esošās masalu, masaliņu vai parotīta antivielas neļaus izveidoties adekvātai imūnai atbildei uz vakcīnu tās saņēmējam).

MMP vakcīna NAV kontrindicēta vai vērojama ar piesardzību bērniem ar alerģiju pret olu.

Iespējamās organisma reakcijas

MMP vakcīna ir droša un organisma reakcijas uz to parasti ir īslaicīgas un viegli noritošas.

1) Biežākās lokālās reakcijas vakcīnas injekcijas vietā:       • pietūkums;       • apsārtums;       • sacietējums.

Simptomi izzūd dažu dienu laikā (1-3), ārstēšana nav nepieciešama.

2) Drudzis jeb ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38 °C pēc vakcinācijas var būt vērojama biežāk maziem bērniem. Ja tā notiek:       • bērns jāatvēsina – pārliecinies, ka bērns nav saģērbts pārāk silti, dod bērnam padzerties;       • ja bērns jūtas saguris vai nemierīgs un ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, jādod paracetamols vai ibuprofēns vecumam un svaram atbilstošā devā.

3)  Vakcīna sastāv no trim dažādiem antigēniem jeb vīrusu daļiņām, katra no tām var izraisīt atšķirīgu reakciju dažādos laikos.

• 3–10 dienas pēc vakcinācijas masalu vīrusa antigēns var izraisīt drudzi, masalām līdzīgus sīkus izsitumus, apetītes samazināšanos, vispārēju diskomfortu, kas parasti ilgst 2–3 dienas,

• 2–4 nedēļas pēc vakcinācijas parotīta vīrusa antigēns 1 no 50 bērniem var izraisīt parotītam līdzīgus simptomus - drudzi un siekalu dziedzeru pietūkumu, kas parasti ilgst 1–2 dienas,

• 12–14 dienas pēc vakcinācijas masaliņu vīrusa antigēns var izraisīt ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, savukārt masaliņām līdzīgi sīki izsitumi var parādīties pat 6 nedēļas pēc vakcinācijas, šādi simptomi parasti var ilgt līdz 3 dienām.

Augstāk minētās situācijas ir parastas, sagaidāmas un nav veselību apdraudošas. Tūlītēja ārsta apskate nav nepieciešama! Rekomendējami ir pārrunāt ar ārstu nākamajā vizītē, ja šāda situācija bija radusies.

Nekavējoties nepieciešams sazināties ar ārstu un palīdzība nepieciešama, ja:       • bērnam paaugstinās ķermeņa temperatūra virs 39,5–40 °C;       • ir samaņas zudums, krampji;       • apmēram 2 nedēļas pēc vakcīnas ievadīšanas uz ādas parādās asinsizplūdumiem līdzīgi izsitumi, kas pazīstami kā idiopātiskā trombocitopēniskā purpura, un ir saistāma ar masaliņu komponenti MMP vakcīnā.

Ja neizdodas sazināties ar ārstu, un ir pamatotas bažas, ka bērna veselības stāvoklis pasliktinās un tiek pārsniegtas augstāk minētās vakcīnas reakciju izpausmes, dodieties uz tuvāko slimnīcu pēc palīdzības!

Ja, izlasot šo materiālu, rodas aizdomas, ka bērnam ir netipiska reakcija uz vakcināciju, pārrunā to ar savu ģimenes ārstu vai vakcinācijas speciālistu!

Saslimšanas rādītāji Latvijā un pasaulē

MMP kombinētā vakcīna ir iekļauta Latvijas vakcinācijas kalendārā. Latvijas iedzīvotājus pret masalām uzsāka vakcinēt 1968. gadā ar vienu MMP devu, bet no 1987. gada to veic ar divām devām. Pateicoties vakcinācijai, saslimstība ar masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu Latvijā ir ievērojami mazinājusies. 1963. gadā bija konstatēti 15 308 masalu gadījumi, bet laika periodā no 2018. gada līdz 2020. gadam kopā identificēti vien 28 gadījumi. 2021. un 2022. gadā Latvijā netika reģistrēts neviens masalu gadījums. Tomēr Eiropā un citur pasaulē ik gadu joprojām tiek reģistrēti jauni masalu gadījumi.

Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra dati rāda, ka 2022. gadā no 14 Eiropas valstīm tika ziņots par 103 apstiprinātiem masalu gadījumiem. Ziņojumi saņemti no Vācijas (67 gadījumi), Itālijas (15 gadījumi), Īrija ziņoja par 6 gadījumiem, atsevišķi ziņojumi saņemti no Beļģijas un Polijas. Informācija no Itālijas liecina, ka absolūtais vairākums masalu slimnieku bija nevakcinētas vai nepilnīgi vakcinētas personas. Par masalu uzliesmojumiem ārpus Eiropas tiek ziņots no dažādām Āfrikas valstīm. Piemēram Kongo Demokrātiskā Republika 2022. gadā ziņoja par vairāk nekā 140 000 saslimšanas gadījumiem un 1700 nāves gadījumiem. Ziņojumi par masalu gadījumiem saņemti arī no ASV (118 gadījumi 2022. gadā), Kanādas, Argentīnas, Ekvadoras.