Izmeklējumi

Pulsa oksimetrija ir vienkāršs, nesāpīgs izmeklējums, ar ko nosaka, cik daudz skābekļa pārnes asinis. Izmeklējumu veic ar  ierīci – pulsa oksimetru, kam visbiežāk ir knaģa (lielākiem bērniem), uzpirksteņa vai rokassprādzes (zīdaiņiem, maziem bērniem) forma.

Tests, kura veikšanai izmanto oranžu krāsvielu (fluorescīnu) un zilu gaismu (kobaltzilu filtru), lai noteiktu radzenes defektus.

Redzes asums jeb visus ir acs spēja saskatīt sīkas detaļas no liela attāluma.

Redzes izmeklējums, kura laikā pārbauda pacienta perifēro redzi.

Radzenes testi, ko var ismantot, lai novertētu vai pacientam ir šķielēšana.

Rektoskopija ir apakšējo gremošanas orgānu – no tūpļa atveres līdz resnās zarnas gala daļai – izmeklēšana no iekšpuses ar īpašu instrumentu – rektoskopu.

Rentgenogrāfija ir izmeklēšanas metode, kurā attēlu iegūšanai informācijas nesējs ir rentgena stari.

Augšējā gremošanas trakta caurskate.

Sešu minūšu iešanas tests ir izmeklējums, ko izmanto, lai noteiktu personas slodzes toleranci. Tas ir zema riska tests, kura laikā tiek izvērtēts, cik tālu pacients var noiet sešās minūtēs.

Sinaktēna tests tiek veikts pacientiem ar aizdomām par virsnieru mazspēju vai virsnieru garozas hiperplāziju.

Skeleta kaulu statiskā scintigrāfija ir nukleārās diagnostikas izmeklēšanas metode. To veicot, vēnā ievada radioaktīvu preparātu, kas uzkrājas vietās ar paaugstinātu vielmaiņu. Ar tās palīdzību iespējams noteikt izmaiņas skeleta kaulu struktūrā.

Stereoelektroencefalogrāfiju (SEEG) izmanto situācijās, kad pret medikamentiem nejutīgas epilepsijas dēļ tiek izvērtētas iespējas veikt ķirurģisku ārstēšanu, bet ar parasto elektroencefalogrāfiju nepietiek, lai atrastu lēkmes sākuma zonu un noteiktu tās apjomu.

Sviedru prove ir tests, ar kura palīdzību nosaka sāls daudzumu sviedros. Lai to veiktu, nepieciešams savākt nelielu daudzumu sviedru.

Šķidruma deprivācijas prove tiek izmantota, lai noteiktu organisma spēju koncentrēt urīnu. To veic pacientiem, kuriem ir aizdomas par bezcukura diabētu (diabetes insipidus).