Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 1. epizode: Epilepsija
Raidieraksta moderatorei Bernadetai Paulai Ripai epilepsijas lēkmes sākās 12 gadu vecumā. Kā viņa jutās un kā jūtas tagad, Bernadeta izstāstīs raidierakstā.
Mūsdienās pacientiem epilepsijas ķirurģiju piedāvā jau drīz pēc pirmajām lēkmēm, tas ir, negaidot brīdi, kad kļūs skaidrs, ka ar diviem medikamentiem nepietiek lēkmju kontrolēšanai.
Fokālas epilepsijas gadījumā visas bērna lēkmes sākas vienā konkrētā smadzeņu garozas perēklītī.
Lai varētu ķirurģiski izņemt vainīgos audus, jābūt pārliecinošiem pierādījumiem, kur tieši sākas lēkme. Tātad gan lēkmju aprakstam, gan elektroencefalogrāfijas (EEG) rezultātiem, gan magnētiskās rezonanses (MR) ainai jāsakrīt, lai varētu domāt par operāciju. Turklāt jābūt pārliecībai, ka operācija neradīs kustību vai kādus citus nozīmīgus traucējumus.
Tādēļ gadījumos, kad visas lēkmes ir ar vienādu vai līdzīgu sākumu un to izskats liecina par sākumu vienā noteiktā galvas smadzeņu garozas rajonā, izmeklējumos meklē pierādījumus tam, ka perēklis atrodas attiecīgajā vietā. Ja starp lēkmēm EEG redzamā nepareizā epileptiskā aktivitāte ir pārāk plaši izplatīta vai pastāv šaubas par lēkmes simptomu rašanās zonu, veic videoelektroencefalogrāfijas monitorēšanu. Tas ir garāks izmeklējums, kura mērķis ir iegūt EEG pierakstu lēkmes laikā. Katram šādam pacientam veic MR galvas smadzenēm un citus padziļinātus izmeklējumus pēc vajadzības, lai precizētu nepieciešamo operācijas apjomu un iespējamību. Izvērtējot riskus un ieguvumus, ārstu konsīlijs (neirologi, radiologi, neiroķirurgi) vienojas par nepieciešamo ārstēšanu, pēc tam ārstējošais ārsts pārrunā konsīlija slēdzienu ar vecākiem un vienojas par tālāko taktiku.
Kallozotomija jeb smadzeņu pusložu atdalīšana ir paliatīva operācija, tas nozīmē, ka tā nenovērš epilepsijas lēkmes, bet neļauj notikt epileptiskās aktivitātes izplatībai no vienas puslodes uz otru. Tādējādi iespējams novērst lielās lēkmes ar samaņas zudumu un krišanu. Lai gan mazās lēkmes saglabājas, EEG parasti ļoti labi redzams, ka nepareizā aktivitāte pēc operācijas vērojama tikai vienā puslodē, bet otra puslode beidzot var dzīvot salīdzinoši mierīgi. Tādējādi arī bērns kļūst aktīvāks, možāks. Kallozotomiju piedāvā smagos gadījumos, kad krišanas lēkmes un ar tām saistītās traumas ir galvenā problēma un citas metodes izrādījušās nepietiekami efektīvas.
Hemisferotomija ir plašāka operācija nekā kallozotomija – “vainīgā” puslode tiek pilnībā atdalīta un citām struktūrām. To veic, ja strukturālais bojājums ir ļoti plašs un skar lielu daļu no vienas smadzeņu puslodes (otrai puslodei jābūt veselai). Šajos gadījumos jau pirms operācijas mēdz būt vājāka roka un kāja (hemiparēze). Operācija tiek piedāvāta gadījumos, kad visas lēkmes sākas strukturāli izmainītajā puslodē, turklāt ir sūdzības ne tikai par biežām krišanas lēkmēm, bet arī par ļoti biežām mazajām lēkmēm, gandrīz nepārtrauktu epileptiformu aktivitāti, bieži vien arī progresējošiem kognitīviem traucējumiem. Pēc operācijas neizbēgams ir redzes lauku defekts. Turpretī hemiparēze (vienas puses vājums), ja tāda bijusi pirms operācijas, dažu mēnešu laikā pēc operācijas atjaunojas iepriekšējā līmenī. Ja tomēr rodas papildus kustību traucējumi, tie ir izteiktāki plaukstā nekā kājā, t.i., bērns spēj staigāt, bet traucēta sīkā motorika rokā. Operācijas galvenais mērķis ir panākt lēkmju brīvību un novērst tālāku kognitīvu traucējumu pastiprināšanos.
Pēc šādas operācijas lēkmes vairs neatkārtojas un no medikamentiem var atteikties vairāk nekā puse pacientu. Tāpat kā citu terapijas metožu gadījumā, par labu iznākumu uzskata arī lēkmju skaita samazināšanos par vismaz 50%. Lielākas iespējas sasniegt labu rezultātu ir hemisferotomijas jeb vienas smadzeņu puslodes atdalīšanas gadījumā, nekā pēc atsevišķa perēkļa izņemšanas. Saprotams, šāda metode saistās ar augstākiem blakņu riskiem, tādēļ to piemēro tikai īpašās situācijās, kad viena perēkļa izņemšana nav iespējama. Apskatot sīkāk pacientus, kam izņemts vainīgais perēklis, no lēkmēm biežāk atbrīvojas pacienti, kuru perēklis izrādījies audzējs (parasti labdabīgs, proti, lēni augošs), nevis tie, kam nepareizi izveidojusies smadzeņu garoza (fokāla kortikāla displāzija). Labāks rezultāts sagaidāms arī tad, ja izdevies perēkli saskatīt ar attēldiagnostikas palīdzību (proti, tas ir pietiekami liels, lai saskatītu), ne tikai konstatēt ar EEG palīdzību.
Raidieraksta moderatorei Bernadetai Paulai Ripai epilepsijas lēkmes sākās 12 gadu vecumā. Kā viņa jutās un kā jūtas tagad, Bernadeta izstāstīs raidierakstā.
Epilepsija tāpat kā citas slimības skar arī slavenus un ietekmīgus cilvēkus. Epileptiskas lēkmes aprakstītas jau Ēģiptes faraoniem un Romas imperatoriem, bet mūsdienās – slaveniem sportistiem un mūziķiem.
Epilepsijas ir slimību grupa, kurām kopīgs ir paaugstināts risks notikt neprovocētām epileptiskām lēkmēm.
Terapijas iespējas ietver medikamentus, ķirurģiju un diētas izmaiņas. Ikdienā svarīgi nodrošināt, lai bērnam vienmēr būtu līdzās kāds, kas zina par saslimšanu un kā rīkoties lēkmes laikā.