Konference par epilepsiju

Kas ir epilepsija 

Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs, neirologs Jurģis Strautmanis sniedz ieskatu, kas ir epilepsija, skaidrojot to kā smadzeņu šūnu pārmērīgas elektriskās izlādes, kas atkarībā no to atrašanās vietas izraisa dažādas lēkmju izpausmes. Diagnozes pamatā ir precīzs lēkmju apraksts un aculiecinieku novērojumi, savukārt medicīniskie izmeklējumi kalpo kā palīglīdzekļi slimības veida precizēšanai. Lekcijā skaidrotas pieejamās ārstēšanas metodes, tostarp medikamenti un ķirurģija, vienlaikus norādot uz labvēlīgo prognozi lielākajai daļai pacientu. Būtiska loma ir sabiedrības informētībai, lai mazinātu aizspriedumus un uzlabotu dzīves kvalitāti cilvēkiem, kuri saskaras ar šīs slimības neprognozējamo raksturu.

Vairāk par epilepsiju lasi TE.

Režīms, dzīves veids un dzīves kvalitāte

Bērnu slimnīcas bērnu neiroloģe Dace Pretkalniņa skaidro galvenos dzīvesveida un režīma pamatprincipus pacientiem, kuri sadzīvo ar epilepsiju. Ārste uzsver precīzu medikamentu lietošanu, regulāru miega rutīnu un lēkmju dienasgrāmatas uzturēšanu kā būtiskus faktorus labākai slimības kontrolei. Tiek apskatīti dažādi provocējošie faktori, drošības plāna nozīme mācību iestādēs un iespējas saņemt sociālo un psiholoģisko atbalstu. Tāpat speciāliste sniedz ieteikumus par fiziskajām aktivitātēm un uzturu, norādot, ka lielākā daļa sporta veidu ir pieļaujami, ja tiek ievēroti piesardzības pasākumi.

Pacienta stāsts. Bernadeta Ripa

Bernadeta Ripa dalās savā personīgajā pieredzē, uzsverot, ka diagnoze nedrīkst kļūt par cilvēka identitāti, bet gan par realitāti, ar kuru iemācīties pilnvērtīgi sadzīvot. Viņa apraksta emocionālo ceļu no bērnības bailēm un dusmām līdz pieņemšanai un atklātībai, kas ļāvusi viņai sportot, studēt un strādāt, neskatoties uz biežajām lēkmēm. Bernadeta akcentē, ka lielākos ierobežojumus bieži rada nevis pati slimība, bet gan apkārtējo bailes, tādēļ atbalsta komandas izveide un sabiedrības informēšana ir izšķiroši faktori drošības sajūtas radīšanā.

Pirmā palīdzība epilepsijas gadījumā

Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas ārste Sabīne Teifurova sniedz ieskatu epilepsijas lēkmju atpazīšanā un pareizā rīcībā, lai mazinātu sabiedrības nezināšanu un bailes. Lielākā daļa cilvēku jūtas apjukuši krīzes situācijās, tādēļ ir svarīgi apgūt vienkāršus palīdzības algoritmus, piemēram, laika uzņemšanu un drošas vides radīšanu. Galvenie ieteikumi ietver galvas pasargāšanu no traumām, kustību neierobežošanu un svešķermeņu nelikšanu mutē. Neatliekamā medicīniskā palīdzība jāsauc tikai specifiskos gadījumos, piemēram, ja lēkme ilgst vairāk par piecām minūtēm vai ir pirmreizēja. Izglītojošais video aicina uz mierīgu un saprātīgu rīcību, izmantojot informatīvās kartītes vai iepriekš saskaņotus ārsta norādījumus. Šī informācija palīdz veidot drošāku apkārtējo vidi un uzlabo epilepsijas pacientu dzīves kvalitāti publiskajā telpā.

Vairāk par rīcību lēkmes gadījumā lasi TE.

Epilepsija ārpus krampjiem. Dzīves kvalitāti ietekmējošie faktori

Bērnu slimnīcas bērnu neiroloģe uzsver, ka pacientu ar epilepsiju dzīves kvalitāti būtiski ietekmē nevis lēkmju biežums, bet gan izjustie ierobežojumi un psiholoģiskie faktori. Daktere uzsver, ka diagnozes radītā pašstigma un bailes no apkārtējo nosodījuma bieži kļūst par lielāku šķērsli nekā pati slimība, izraisot sociālu izolāciju un emocionālas grūtības.

Pārskats par epilepsijas ārstēšanas iespējām

Dr. Marija Luīze Kalniņa sniedz visaptverošu ieskatu epilepsijas ārstēšanas stratēģijās un diagnostikas procesos, īpašu uzmanību pievēršot bērnu aprūpei. Terapijas galvenais mērķis ir lēkmju kontrole un dzīves kvalitātes uzlabošana, izmantojot gan medikamentus, gan specifiskas metodes kā ketogēnā diēta un neiromodulācija.

Kas notiek EEG kabinetā 

Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra māsa Alise Briede stāsta, kā sagatavoties elektroencefalogrāfijas (EEG) izmeklējumam, kāda ir procedūras gaita miega vai nomoda stāvoklī. Informatīvā materiāla nolūks ir mazināt pacientu un vecāku trauksmi, izglītojot par pieejamo palīdzību Latvijā un nepieciešamo sadarbību ar medicīnas personālu.

Ķirurģija epilepsijas ārstēšanā

Bērnu slimnīcas Bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārsts Basels Jakubs Vahbe sniedz visaptverošu ieskatu epilepsijas ķirurģijas sarežģītajā procesā, uzsverot, ka lēmums par operāciju ir rūpīgs komandas darbs, kurā vadošā loma ir neirologam. Ārsts izskaidro ceļu no padziļinātas diagnostikas, izmantojot video un radioloģiskos datus, līdz pat piemērotākās metodes izvēlei, kur galvenais kritērijs ir ieguvumu un risku līdzsvars, lai neapdraudētu pacienta dzīves kvalitāti un pamatfunkcijas. Detalizēti skaidrotas dažādas operatīvās pieejas, sākot no slimā perēkļa izgriešanas jeb rezektīvās ķirurģijas līdz inovatīvām metodēm kā stereoelektroencefalogrāfija un radiofrekvences ablācija. Noslēgumā tiek uzsvērta moderno tehnoloģiju, piemēram, neironavigācijas un intraoperatīvās monitoringa, nozīme, kas ļauj neiroķirurgiem strādāt ar augstu precizitāti, maksimāli saudzējot veselos smadzeņu audus un uzlabojot pacientu izredzes dzīvot bez lēkmēm.

Vairāk par epilepsijas ķirurģiju lasi TE.

Nākotnes virzieni epilepsijas ārstēšanā

Bērnu slimnīcas bērnu neiroloģe Dana Apela pārskata nākotnes virzienus epilepsijas ārstēšanā un uzraudzībā, uzsverot tehnoloģiju un personalizētās medicīnas lomu. Lekcijas sākumā tiek detalizēti analizētas mājās lietojamas ierīces lēkmju konstatēšanai, kas, izmantojot mākslīgo intelektu un dažādus sensorus, palīdz veidot objektīvu lēkmju dienasgrāmatu un mazināt pacientu traumas. Tālāk daktere aplūko modernās neiromodulācijas metodes un minimāli invazīvu ķirurģiju, piemēram, lāzera procedūras un "virtuālo smadzeņu dvīņu" modelēšanu precīzākai operāciju plānošanai. Nobeigumā tiek sniegts ieskats jaunākajos medikamentu pētījumos un gēnu terapijā, norādot uz pāreju no vispārīgas ārstēšanas uz specifiskiem risinājumiem bērniem un medikamentu rezistences prognozēšanu. Mērķis ir informēt pacientus un viņu tuviniekus par tehnoloģisko progresu, kas palīdz atgūt kontroli pār dzīvi un mazināt slimības stigmu sabiedrībā.

Jautājumi un atbildes

• Kāds būtu mehānisma “ABC”, lai diagnosticētu vai izslēgtu epilepsiju? 

Nepieciešams precīzi aprakstīt lēkmi, izstāstīt to ārstam. Ja epizode atkārtojas, tad mēģināt nofilmēt. Ārsts izlems, vai papildus izmeklējumi var būt noderīgi.

Dažreiz lēkmjveida stāvokļus bieži ir ļoti grūti diagnosticēt. Ja cilvēks ir pilnībā vesels starp lēkmēm un arī izmeklējumi ir normāli starplēkmju posmā, tad mēdz būt gadījumi, kad ilgstoši neizdodas uzstādīt pareizu diagnozi.

• Vai pieejami medikamenti, kas aptur lēkmi?

Jā, lēkmi apturoši (glābšanas) medikamenti ir vienādi gan bērniem, gan pieagušajiem. Jautājiet savam ārstam.

• Vai epilepsijas zāles drīkst lietot kopa ar citam zālēm?

Pārsvarā jā, bet ir atsevišķas zāles ar nozīmīgu mijiedarbību. Šis jautājums jāpārrunā ar savu ārstu.

• Kā ir ar homeopātiju epilepsijas ārstēšanā? Vai var lietot, piemēram, Baha ziedus un epi medikamentus?

Homeopātija parasti nepalīdz. Kombinēt var, ja ir tāda vēlme.

• Ir medikamenti, kuru tinktūru/mikstūru/sīrupu/suspensiju pamatā ir alkohols, vai tas arī var ietekmēt bērna epilepsijas lēkmes?

Atkarībā no tā, cik mēs lietojam šos tinktūru/mikstūru sīrupus. Alkoholu saturošas tinktūras bērnam labāk nedot.

• Cilvēks ar epilepsiju var nomirt epilepsijas dēļ?

Cilvēkiem ar epilepsiju ir augstāks pēkšņās nāves risks, nekā cilvēkiem, kuriem nav epilepsijas. Īpaši, ja lēkmes nav labi kontrolētas un notiek nakts laikā.

• Vai drīkst iet gulēt pēc plkst. 00.00? Tas neietekmē lēkmes, ja tiek ievērots miega režīms?

Par gulētiešanu pēc pusnakts - jāskatās ļoti individuāli. Ja ir pietiekams miega ilgums, tad tas ir pozitīvi, bet kopumā tomēr vēlams ir ātrāks gulētiešanas laiks, jo vēlāka gulētiešana vairumā gadījumā nav saskaņā ar "iekšējo pulksteni". Tas palīdz regulēt dažādas norises organismā. Protams, mēdz būt arī izņēmumi.

Nepieciešamības gadījumā var vērsties pie ārsta-miega speciālista. Bērniem – Bērnu slimnīcā, pieaugušajiem - neirologs-miega speciālists RAKUS "Gaiļezers".

Pirms tam jāaizpilda miega dienasgrāmata.

• Bērns pēc skolas vienmēr ir miegains un vēlas gulēt. Vai tas ir normāli?

Miegainībai var būt ļoti daudz iemeslu. Bērnu slimnīcā ir iespējams pierakstīties pie miega ārsta. Nosūtījums nav nepieciešams.

Pirms vizītes vajadzētu aizpildīt miega dienasgrāmatu. Vēlams, lai miega dienasgrāmatā būtu pieraksts gan skolas laikā, gan arī brīvlaikā, kad bērnam ļauj gulēt tik, cik daudz gribas.

• Man dēliņš aiztur naktī elpu. Bieži dzirdu naktī: ievelk elpu un aiztur. Šis liekas jau kā ieradums. Epilepsijas lēkmes nekad nav bijušas.

Elpas aiztures miegā var liecināt arī par miega apnoju. Sākumā vajadzētu aiziet pie otorinolaringologa jeb LOR.

• Vai bērna raudāšana miegā vai tikko pēc pamošanās, citreiz arī ķermeņa sasprindzināšana, var tikt dēvēta par lēkmi?

Nepieciešams vairāk informācijas. Situācijas ir dažādas.

Bērni naktī mēdz raudāt, ja pamostas citā vietā, nekā aizmiga (piemēram, aizmieg ar vecāka klātbūtni, bet pēc tam tiek pārlikti gultiņā). Ja bērnu ir iespējams nomierināt, tad tas vairāk norāda par aizmigšanas asociācijām.

Ja raudāšanas epizode ir ilgstoša (līdz pat 30-40 min), bērns pretojas nomierināšanās mēģinājumiem, tas varētu norādīt par nakts bailēm (nakts teroriem).

 Vēl tas varētu norādīt par kādu diskomfortu, piemēram, atopisko dermatītu, skābes atvilni, nemierīgo kāju sindromu.

Primāri nepieciešams vērsties pie pediatra vai ģimenes ārsta.

• Ja cilvēkam ir lēkme un viena no tām metodēm ir arī staigāt naktī un iet ārā no mājas, vai tādā gadījumā otrs var ciešāk viņu turēt, lai viņš neiet ārā? Jo tad jau tas skaitās, ka kustības tiek turētas ar varu.

Staigāšana miegā un iešana ārā no mājām vairāk izklausās pēc somnambulisma jeb staigāšanas miegā (tautā pazīstama kā "mēnessērdzība"). Tā nav epilepsijas lēkme, bet gan parasomnija - neparasti, dīvaini notikumi miegā.

Šādā gadījumā arī būtu vēlams aizpildīt miega dienasgrāmatu.

Papildus prasītajam pierakstīt arī to, cikos un cik ilgi notiek staigāšanas epizodes. Ar aizpildīto dienasgrāmatu vajadzētu vērsties pie miega ārsta Bērnu slimnīcā.

• Vai jogas pulciņu drīkst apmeklēt bērns ar epilepsiju?

Jā, bērns var apmeklēt jogu. Protams, ir jāpaziņo vadītājam, bet joga ir ļoti laba izvēle.

• Kādi varētu būt mācību vides pielāgojumi bērnam ar epilepsiju pirmsskolas izglītības iestādē?

Tas ir atkarīgs no lēkmju daudzuma. Lielākajai daļai nekādi mācību vides pielāgojumi nav nepieciešami. Ja lēkmju ir daudz, tad tas ir apspriežams ar ārstu un vecākiem, bet standarta epilepsijas bērnam nav nekādas vides izmaiņas nepieciešamas.

• Vai ar epilepsiju bērns, kam lēkmes izraisa skaņas, gaismas un vairākas citas lietas var apmeklēt Bowen tehniku un Neurooptimal?

Skaņu izraisošu lēkmes ir ļoti retas. Gaismas provocētas - nedaudz biežāk. Pārsvarā to provocē mirgojoša gaisma. Tomēr tas būtu jāpārrunā ar savu ārstu.

Jautājums Bernadetai:

• Vai skolā mazajās klasēs bija mācīšanās traucējumi?

Jā, man vēl joprojām ir mācīšanās traucējumi - man ir disleksija. Līdz 4. klasei bija salīdzinoši veiksmīgi - par to runāja un varēja sadarboties ar klases audzinātāju. Pēc tam bija diezgan sarežģīti.

• Bernadeta, kā jūs novērtētu lēkmju izmaiņas pēc Jūsu veiktās ķirurģiskās iejaukšanās? Cik ļoti mainījās Jūsu dzīves kvalitāte īsumā?

Es teiktu, ka kopumā man dzīve uzlabojās, jo viens no maniem mērķiem bija pabeigt bakalaura studijas un tas šobrīd bija iespējams. Tomēr kaut kas līdz galam nepalīdz gan ar medikamentiem, gan ar šo VNS implantu, bet ir ļoti svarīgi atcerēties, ka katram tas ir pilnīgi individuāli un tas ceļš katram ir jāmeklē savējais.

• Vai skolā visi pedagogi bija iepazīstināti ar rīcības plānu?  Viņiem bija lekcija par rīcības plānu?

Skolā, kurā es mācījos, kad man atklāja epilepsiju, bija sarežģīti. Pirmos mēnešus es mēģināju atgriezties normālā dzīvē, savā ikdienā, un skola tika iepazīstināta ar epilepsiju - ar rīcības plānu. Bet viņi darīja visu, lai es ietu prom no skolas. Es pārgāju uz mājmācību, kur katrs skolotājs bija iepazīstināts ar rīcības plānu. Pēc tam vidusskolā, kad atgriezos publiskajā skolā, katrs skolotājs zināja. Bija arī daži klases biedri, kas zināja, ka man ir epilepsija.

• Vai jums ir biežas lēkmes?

Man ir aptuveni 2 lielās lēkmes nedēļā un salīdzinoši daudz mazo lēkmju.