Agrīna bērna attīstība un intervence dažādu speciālistu kontekstā

Agrīnās intervences mērķis - nodrošināt pēc iespējas savlaicīgāku attīstības traucējumu atpazīšanu, diagnostiku un intervenci.

Agrīnās intervences komanda – bērnu psihiatrs, klīniskais psihologs, ergoterapeits, audiologopēds, fizioterapeits, lietišķās uzvedības analītiķis jeb ABA terapeits.  Mūzikas terapeits un citi speciālisti tiek pieaicināti pēc nepieciešamības.

Bērnu psihiatra loma ārstēšanas procesā

Bērnu psihiatrs ir galvenais speciālists, pie kura tiek nosūtīti bērni ar aizdomām par autiskā spektra traucējumiem (AST). Bērnu psihiatra kompetencē ir AST diagnosticēšana un pacientu pārraudzība ciešā sadarbībā ar ģimeni un citiem speciālistiem.

Diagnozes posmā psihiatrs veic rūpīgu novērtējumu, kas bieži ietver standartizētus testus un intervijas, lai izvērtētu bērna uzvedību, komunikācijas prasmes, sociālo mijiedarbību un citas pazīmes, kas varētu liecināt par AST esamību. Bērnu psihiatrs nodrošina vecāku psihoedukāciju, palīdzot saprast AST būtību, atbildot uz jautājumiem un nodrošinot vecākus ar pieeju pie pārbaudītas informācijas un pieslēdzot ģimenes pie atbalsta tīkliem un resursiem.

Pēc AST spektra diagnosticēšanas bērnu psihiatrs izvērtē konkrēto intervenču nepieciešamību un piemērotību un sniedz nosūtījumus pie attiecīgajiem speciālistiem (ABA terapeits, audiologopēds, ergoterapeits, fizioterapeits u.c.). Bērnu psihiatra kompetencē ietilpst arī nosūtījumu izsniegšana Valsts pedagoģiski medicīniskajai komisijai un dokumentu sagatavošana Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai invaliditātes piešķiršanai.

Lai gan AST ārstēšanai nav specifiskās terapijas, bērnu psihiatrs var izrakstīt medikamentus, lai palīdzētu mazināt līdzās pastāvošo traucējumu simptomus, piemēram, trauksmi, miega traucējumus vai UDHS. Regulāro konsultāciju laikā psihiatrs uzrauga un dokumentē bērnu progresu, nepieciešamības gadījumā pielāgojot ārstēšanu un sniedzot ilgstošu atbalstu ģimenēm, nodrošinot aprūpi, kas pielāgojas bērna attīstībai.

Komunikācijas attīstība agrīnā vecumā un audiologopēdijas metodes agrīnā vecumā

Kas ir audiologopēds?

Audiologopēds ir ārstniecības persona, kas veic pacientu komunikācijas spēju, runas/valodas, fonācijas (balss veidošanas) un rīšanas traucējumu novērtēšanu, diagnostiku, korekciju, terapiju un rehabilitāciju personām jebkurā vecumā, kurām ir dažādu etioloģiju (izcelsmes) izraisīti runas, valodas (mutvārdu un rakstu valodas), balss, dzirdes un rīšanas traucējumi.

Audiologopēds savu izglītību iegūst tikai Rīgas Stradiņa universitātē studiju programmā “Audiologopēdija”. Iegūstamais grāds: profesionālais bakalaura grāds veselības aprūpē un audiologopēda kvalifikācija.

Ko dara audiologopēds agrīnās intervences programmā?

Audiologopēds palīdz bērnam attīstīt komunikācijas prasmes, piemēram:

• Žestu apgūšana - piemēram, norādošais žests, atvadīšanās, “sit pieci”; 
• Imitēšanas prasmju attīstīšana gan verbāli (skaņas, zilbes), gan neverbāli (kustības).
• Lūguma izteikšana- lūgt vēlamo objektu (piemēram, “cepums” vai “gribu cepumu”, lai saņemtu vēlamo - cepumu);
• Instrukciju veikšana - pieprasa spēju saprast runātu valodu, apstrādāt informāciju un veikt uzdevumu;
• Ekspresīvā valoda - spēja izteikt savas domas un jūtas, nosaukt ar maņām (redzi, dzirdi, tausti, ožu, garšu) iegūto informāciju;
• Vārdu krājuma paplašināšana - sākotnēji tiek izvēlēti funkcionāli un bērnam nozīmīgi vārdi, kad tas apgūts vārdu krājums tiek paplašināts dažādās kategorijās un vārdšķirās. Parasti pirmos apgūst vārdus ar vienkāršu uzbūvi, kas ir viegli izrunājami, izvairoties no pamazināmās formas jeb deminutīvu lietošanas.

Ar kādām tehnikām strādā audiologopēds agrīnās intervences programmā?

• Sadarbības prasmju veicināšana, kontakta veidošana - pozitīvu attiecību veidošana starp terapeitu un pacientu ir nozīmīga, lai veiksmīgi attīstītu runas, valodas, komunikācijas prasmes.
• Uz rotaļdarbību balstītā mācīšanās - nodarbības tiek veidotas jautras un interaktīvas, lai bērnam būtu interesanti mācīties, kā arī tehnika dod bērnam iespēju praktizēt komunikācijas prasmes dabiskā un stimulējošā vidē. Kā papildrīki tiek izmantotas dažādas spēles un rotaļlietas.
• Modelēšana - bērni attīsta valodu, klausoties apkārtējos, tāpēc ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvus vārdu un skaņu modeļus. Audiologopēdi izmanto modelēšanu, lai demonstrētu vēlamo komunikācijas uzvedību. Tas iekļauj: skaņu veidošanu, vārdu izrunu, pareizu teikumu struktūru, “mana kārta - tava kārta” ievērošanu.
• Atkārtošana - audiologopēdi stratēģiski atkārto vārdus, frāzes un darbības, lai palīdzētu bērniem nostiprināt jaunas komunikācijas prasmes. Piemēram, ja mērķis ir paplašināt vārdu krājumu kategorijā dzīvnieki, rotaļdarbības laikā vairākas reizes tiek uzsvērti jaunie vārdi “govs”, “cūka”, “zaķis”. Tiek stimulēta dabiska vārdu nosaukšana nevis mehāniska vārdu atkārtošana.
• Pozitīvi pastiprinātāji - lai motivētu bērnu iesaistīties nodarbībā, ir būtiski novērtēt centienus un uzslavēt par izdošanos. Gan speciālistiem, gan vecākiem ir jāsniedz pozitīvs pastiprinājums, lai mudinātu bērnu turpināt pilnveidot un apgūt jaunas komunikācijas prasmes. Katram bērnam tiek izvēlēts atbilstošs pastiprinātājs jeb motivators, piemēram, uzslavas, spēle, priekšmets vai rotaļlieta.

Priekšnosacījumi ir efektīvai terapijai:

• Precīzi iegūti anamnēzes dati ir būtiski, jo tie sniedz svarīgu informāciju par pacienta veselības stāvokli, kas vēlāk palīdz diagnostikā un terapijas plānošanā.
• Personalizēta novērtēšana un terapija - katra bērna spēju un vajadzību identificēšana. Mērķi tiek izvirzīti, identificējot katra bērna attīstības posmu, komunikācijas barjeras, vēlamos rezultātus.
• Nodarbībām jābūt motivējošām un interesantām, iedrošinot bērnu iesaistīties.
• Pacienta piederīgo un/vai aprūpes personu iesaistīšana korekcijas darbā (piemēram, stratēģiju izmantošana, aktīva uzdevumu izpilde mājas vidē, regularitātes saglabāšana, atgriezeniskās saites uzturēšana).

Informācijas apkopojums PDF formātā