Onkoloģisku pacientu higiēna

Tas nozīmē, ka bērniem ir daudz lielāks risks saslimt, iegūt kādu infekciju. Ļoti svarīgi terapijas laikā gan tuviniekiem, gan pašam bērnam rūpēties par personīgo un vides higiēnu. Tie ir vienkārši soļi, kuri samazina infekciju risku bērnam.

Roku mazgāšana

Svarīgākais infekciju mazināšanas rīks ir roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni vai roku dezinfekcija ar alkoholu saturošu dezinfekcijas līdzekli. Kvalitatīvai roku higiēnai ir divi nosacījumi – mazgāšanas vai dezinfekcijas ilgums un metode, kā tiek veikta roku higiēna. Rokas jāmazgā 20–30 sekundes. Jebkuram bērnam neatkarīgi no vecuma svarīgi paskaidrot, kādēļ jāmazgā rokas, rādīt piemēru, kā tas darāms, un jāļauj bērnam to darīt kopā ar vecākiem. Jo vecāks bērns, jo svarīgāk skaidrot vajadzību pēc roku higiēnas un sekām, to nedarot.

Slimnīcas apstākļos rokas obligāti jāmazgā vai jādezinficē bērnam un tuviniekam šādos brīžos:

• Pēc tualetes apmeklējuma vai čurāšanas pie gultas podā vai urīna mērtraukā;
• Pēc autiņbiksīšu maiņas vai palīdzības bērnam tualetē;
• Pēc vemšanas;
• Pirms un pēc ēšanas;
• Pirms dzeršanas vai ēdiena pasniegšanas;
• Pirms un pēc ēdiena gatavošanas;
• Pirms iziešanas no palātas un pēc ienākšanas palātā;
• Pēc klepošanas, šķaudīšanas vai deguna izšņaukšanas;
• Kad rokas ir netīras;
• Ja ir šaubas par roku tīrību;
• Pirms deguna, acu pilienu lietošanas, mutes kopšanas vai zāļu dzeršanas.

Palātas un pacienta vides kārtība

Lielākajai daļai bērnu terapijas dēļ ir pazemināta imunitāte, un tas palielina risku saslimt ar kādu infekcijas slimību. Mikroorganismi dzīvo uz mums, mūsos un mums visapkārt, tādēļ svarīgi gādāt par bērna un aprūpētāju higiēnu un vidi, kurā bērns dzīvo. Uzmanību jāpievērš darba virsmām, galdiem, pie kuriem bērns mācās. Lietām, ar kurām bērns strādā un kurām pieskaras, – telefonam, datoram, rotaļlietām u.c. Lietas un vides apstākļi, kuri veselus cilvēkus neapdraud, var apdraudēt bērnu, kam tiek ārstēta onkoloģiska saslimšana. Mikroorganismi ir mums visapkārt, svarīgi apzināties, kuros brīžos tie var apdraudēt bērnu ar pazeminātu imunitāti, un mazināt risku inficēties. Jebkuru šaubu vai jautājumu gadījumā vērsieties nodaļā pie māsām vai ārstiem un noskaidrojiet labāko risinājumu tieši savam bērnam.

Kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem

Bērnam un tuviniekiem, kuri pavada laiku kopā ar bērnu mājās vai slimnīcā, ir jāierobežo kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem. Pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām ir novājināta imunitāte, katrs mikroorganisms var radīt nopietnu saslimšanu, tāpēc nepieciešams ievērot vispārējus piesardzības principus, lai mazinātu bērna infekcijas risku.

Pilnībā jāpārtrauc kontaktēšanās ar cilvēkiem, kuriem ir jebkādi slimības simptomi – iesnas, klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra, slikta dūša, vemšana, caureja u.c. Bērns nedrīkst doties ciemos un uzņemt viesus, ja tiem ir kādi slimības simptomi. Ja viesus uzņem, jāseko līdzi, lai viņi pareizi nomazgātu rokas. Nav vēlama bērna došanās uz lielveikaliem, publiskiem pasākumiem, tostarp koncertiem, teātri. Iespēju robežās izvēlieties privātu transportu sabiedriskā transporta vietā. Ja tomēr ir nepieciešamība izmantot sabiedrisko transportu, bērnam un tuviniekiem jālieto sejas aizsargmaska, sedzot gan degunu, gan muti. Par to, vai bērns, atrazdamies mājās, laikaposmā starp ārstēšanos slimnīcā drīkst apmeklēt skolu vai bērnudārzu, jājautā bērna ārstējošajam ārstam. Daktera ieteikumi var atšķirties, atkārtoti dodoties mājās, kā arī bērniem, kuri saņem ķīmijterapiju.

Ja, bērnam esot mājās, kāds no ģimenes locekļiem ir slims, šis ģimenes loceklis jāizolē no bērna, kuram ir onkoloģiska saslimšana. Vēlams, lai slimais ģimenes loceklis visās koplietošanas telpās lietotu ķirurģisko sejas aizsargmasku, kas sedz gan degunu, gan muti. Nepieciešams stingri nodalīt traukus, kurus lieto bērns ar onkoloģisku saslimšanu un pārējie ģimenes locekļi. Bieži jāvēdina telpas, jāmazgā koplietošanas darba virsmas, vannas istaba un tualete. Rūpīgi jāmazgā rokas visos iepriekš aprakstītajos mirkļos.

Par vakcināciju

Laikā, kad bērns saņem ķīmijterapiju, vakcinācijas kalendārā paredzētās vakcīnas ārsts var ieteikt atlikt uz laiku, kad aktīvā terapijas daļa būs beigusies. Par jautājumiem, kuri saistīti ar vakcīnu saņemšanu, jautājiet bērna ārstam. Katram bērnam atkarībā no saslimšanas, ārstēšanas plāna un citiem faktoriem rekomendācija par vakcīnu saņemšanu vai atlikšanu var atšķirties. Svarīgi, lai bērna tuvākie cilvēki būtu vakcinēti ar vecumam atbilstošām vakcīnām, tostarp sezonālu gripas vakcīnu, Covid-19 vakcīnu. Bērnam, kurš saņem ķīmijterapiju, ir novājināta imunitāte, tāpēc bieži vakcinācijas kalendāra ieteikumus nav iespējams izpildīt, ir augstāks risks saslimt ar kādu vakcīnkontrolētu slimību. Šis ir ļoti svarīgs iemesls, lai ģimenes locekļi būtu vakcinējušies un mazinātu infekciju slimību risku.

Dabas produkti, tostarp ziedi, čiekuri

Ziedi un augi, dažādi dabas produkti var pārnest baktērijas un sēnītes, kuras var būt kaitīgas. Grieztus ziedus vāzēs, augus puķu podos slimnīcas palātā turēt nav atļauts. Tā vietā ģimenes locekļi, draugi vai pats bērns var uzzīmēt skaistus ziedus un plakātu pielikt pie sienas. Esot mājās, ziedus un dabas augus iesakām baudīt ārpus mājas un mājās tos nenest. Mājās nav ierobežojumu attiecībā uz augiem puķu podos. Jebkuri dabas produkti – akmeņi, gliemežvāki, kociņi, čiekuri, lapas – nav paredzēti lietošanai slimnīcā, izņemot situācijas, ja dabas velti var nomazgāt ar ziepēm un ūdeni. Savukārt mājās tos var lietot, bet svarīgi pēc darbošanās ar tiem bērna rokas un darba virsmu nomazgāt ar ziepēm un ūdeni. Smiltis, zeme un smilškaste arī ir vietas, kur mikroorganismi dzīvo, un tie var apdraudēt bērnu. Rūpējieties, lai smilškaste būtu slēgta un tajā netiktu suņi, kaķi un citi dzīvnieki. Bērnam vienmēr jāmaina apģērbs, ejot ārā no mājas un nākot iekšā, kā arī jāmazgā rokas. Ja bērnu iesaista dārza darbos, augu pārstādīšanā, bērnam jālieto cimdi.

Mājdzīvnieki un mājlopi

Bērnam un tuviniekiem jāizvairās no kontakta ar svešiem dzīvniekiem un citu cilvēku mājdzīvniekiem. Ja jums ir savs mājdzīvnieks, rūpējieties, lai tas būtu vakcinēts, saņemtu prettārpu medikamentus un būtu vesels. Suņus un kaķus vēlams regulāri mazgāt, lai mazinātu mikroorganismu daudzumu to kažokā. Bērnam rūpīgi jāmazgā rokas pēc kontakta ar mājdzīvnieku. Ja iespējams, nelaidiet mājdzīvnieku bērna istabā un gultā. Kaķa tualetes saturu izmetiet biežāk un rūpējieties, lai kaķu smiltis būtu svaigas. Neļaujiet kaķim staigāt pa galdu; ja tas tomēr notiek, biežāk mazgājiet galda virsmu ar ziepēm un ūdeni. Bērnam nevajadzētu tīrīt dzīvnieku būrus un tualeti. Ja jūsu ģimene nodarbojas ar lopkopību, iespēju robežās terapijas laikā neiesaistiet bērnu lopu kopšanas darbos. Gadījumos, ja bērns iesaistās, vienmēr jāvelk darba apģērbs, kas, mājās pārnākot, jānovelk, un kārtīgi jāmazgā rokas.

Peldēšana

Peldbaseini, ūdens atrakciju parki pulcē daudz cilvēku, un vide šajās iestādēs var apdraudēt bērnu, tādēļ terapijas laikā to apmeklēšana nav ieteicama. Savukārt peldēšana atvērtās ūdenstilpnēs, ezeros, upēs, jūrā, piemājas dīķī jāvērtē individuāli un jāņem vērā vispārējie valsts ieteikumi peldēšanās sezonā. Pirms došanās mājās no slimnīcas, pajautājiet ārstam, vai bērns drīkst doties peldēt un atpūsties pie ūdens.

Ēdiena drošība

Ēdiena higiēna ir svarīgs faktors, lai saglabātu veselību. Bojāts, nepareizi uzglabāts vai netīrs ēdiens var būt inficēts. Vienmēr nomazgājiet rokas un notīriet darba virsmas, pirms sākat gatavot ēdienu. Uzglabājiet ēdienu tam paredzētajā temperatūrā un nekad neizmantojiet produktus, kam beidzies derīguma termiņš un kas izskatās bojāti. Pirms gatavošanas kārtīgi nomazgājiet augļus un dārzeņus. Augļus un dārzeņus, kuriem ir vizuāli redzami defekti, iedzeltējuši, brūni plankumi, bērns uzturā lietot nedrīkst. Ēdiena gatavošanai un pasniegšanai izmantotos traukus rūpīgi nomazgājiet, izmantojot karstu ūdeni un trauku mazgāšanas līdzekli. Ja iespējams, lietojiet papīra salvetes roku un virtuves aprīkojuma slaucīšanai. Ja izmantojat auduma dvieli, mainiet to reizi dienā. Jēlu ēdienu nepieciešams termiski apstrādāt līdz pilnīgai gatavībai. Gatavu ēdienu apēdiet uzreiz pēc sagatavošanas, tas drīkst stāvēt ārpus ledusskapja līdz divām stundām. Saldētus ēdienus atlaidiniet ledusskapī, nevis ārpus tā, šādi samazinās produktu infekcijas risks. Olām jābūt kārtīgi izvārītām, izceptām, bez mīksta dzeltenuma vai baltuma. Jēlas zivis, suši, jēlu malto gaļu bērni nedrīkst ēst. Ieteicams neēst jēlu mīklu, kas satur raugu.

Palāta

Laikā, kad bērns ir slimnīcā, lielākā daļa ikdienas aktivitāšu norisinās palātā. Svarīgi vidi palātā uzturēt kārtībā un saglabāt tīrību. Pacienta palātas atkritumu spaini iztīrīs, grīdu izmazgās, roku un tualetes papīru izvietos, kā arī brīvās virsmas dezinficēs slimnīcas vai nodaļas darbinieki.

Bērna un tuvinieku uzdevums ir gādāt, lai bērnam un tuviniekam slimnīcā ir maiņas apģērbs. Kad pacients vai tuvinieks dodas ārā pastaigāties, jānomaina viss apģērbs, tostarp apavi. Svarīgi, lai bērnam ir atsevišķs nakts apģērbs – pidžama. Bērnam katru dienu nepieciešams mainīt apakšveļu. Reizi nedēļā vai biežāk, ja nepieciešams, jānomaina apģērbs, ko bērns valkā nodaļā. Netīro veļu glabā atsevišķā maisā. Bērna gultasveļu nepieciešams mainīt reizi nedēļā, var būt situācijas, kad gultasveļu jāmaina reizi diennaktī. Par to jūs informēs māsa vai māsu palīgs.

Bērna un tuvinieka personīgās mantas, drēbes, higiēnas lietas, rotaļlietas, mācību materiālus uzglabā sienas skapī vai mazajā skapītī pie gultas. Centieties personiskās mantas glabāt skapī, nevis uz virsmām istabā. Ja galda virsma, mazais galdiņš, palodze ir brīva no jūsu personīgajām mantām, uz tām nekrājas putekļi, nodaļas darbinieki var dezinficēt virsmas tik bieži, cik nepieciešams. Rūpējieties, lai palātas grīda ir brīva un to var kārtīgi uzkopt.