Rehabilitācija bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām

Kad bērnam tiek diagnosticēta onkoloģiska slimība, dzīve ģimenē mainās pilnībā. Ārstēšana kļūst par galveno uzdevumu, un viss pārējais tiek nolikts malā. Tomēr līdztekus zālēm, operācijām un procedūrām ļoti svarīga ir arī rehabilitācija – palīdzība, kas palīdz bērnam atgūt spēkus, pārliecību un dzīvesprieku.

Kāpēc rehabilitācija ir tik nozīmīga?

Onkoloģisko slimību ārstēšana bieži ir ilgstoša un sarežģīta. Ķīmijterapija, staru terapija vai ķirurģiska ārstēšana var būt ļoti iedarbīga pret slimību, bet reizē – nogurdinoša organismam. Bērni šajā laikā var piedzīvot nogurumu, muskuļu vājumu, kustību ierobežojumus vai sāpes, kā arī emocionālu spriedzi un trauksmi.

Rehabilitācija palīdz atgūt fiziskās spējas, uzlabot pašsajūtu un atkal iesaistīties ikdienas dzīvē – spēlēties, mācīties un būt kopā ar citiem bērniem.

Ar kādām grūtībām bērni var saskarties?

Katrs bērns slimību un ārstēšanu pārdzīvo citādi, tomēr bieži novēro:

• Fizisku vājumu un ātru nogurumu;
• Kustību un līdzsvara grūtības;
• Sāpes vai pietūkumu;
• Apetītes trūkumu un svara izmaiņas;
• Kognitīvus vai runas traucējumus;
• Emocionālu spriedzi, bailes vai noslēgšanos;
• Grūtības atgriezties skolā vai sabiedrībā pēc ilgāka prombūtnes laika.

Kā rehabilitācija palīdz?

Rehabilitācija ir komandas darbs, kurā piedalās dažādi speciālisti – rehabilitācijas ārsti, fizioterapeiti, ergoterapeiti, audiologopēdi, psihologi, uztura speciālisti, tehniskie ortopēdi u.c. Tā tiek pielāgota katram bērnam individuāli, ņemot vērā viņa vecumu, slimības gaitu un vajadzības.

• Fizioterapija: Palīdz bērnam atgūt kustīgumu, līdzsvaru un spēku. Nodarbības bieži notiek rotaļīgi – caur spēlēm, kustībām un prieku, lai bērns pats sajūt, ka viņš var un spēj.
• Ergoterapija: Palīdz atjaunot ikdienas prasmes – ģērbšanos, ēšanu, rakstīšanu, rotaļas. Ja nepieciešams, ergoterapeits pielāgo vidi vai palīglīdzekļus, lai bērns būtu pēc iespējas neatkarīgāks.
• Audiologopēds: Palīdz, ja ārstēšana ir ietekmējusi runu, uzmanību vai atmiņu. Agrīna palīdzība ļauj ātrāk atgūt šīs prasmes un sekmīgi atgriezties mācībās.
• Psiholoģiskais atbalsts: Svarīgs gan bērnam, gan vecākiem. Psihologs palīdz tikt galā ar bailēm, trauksmi un pārmaiņām, kas rodas slimības laikā. Emocionāls līdzsvars palīdz bērnam ātrāk atveseļoties.
• Uztura terapija: Pareizs uzturs ārstēšanas laikā un pēc tās palīdz bērna organismam atjaunoties, stiprina imunitāti un uzlabo pašsajūtu.
• Vecāki – bērna lielākie sabiedrotie

Vecāku loma rehabilitācijā ir ļoti svarīga. Jūs esat tie, kas ikdienā palīdz bērnam noticēt sev un turpināt censties. Atcerieties:

• Slavējiet bērnu par katru mazo progresu;
• Piedalieties nodarbībās, ja to iesaka speciālisti;
• Uzdodiet jautājumus un lūdziet skaidrojumus – jūs esat komandas daļa;
• Rūpējieties arī par savu emocionālo veselību – tikai līdzsvarots vecāks var pilnvērtīgi atbalstīt bērnu.

Rehabilitācija – ceļš uz dzīvi pēc slimības

Rehabilitācija nav tikai vingrojumi vai terapija. Tā ir atgriešanās ceļš – atpakaļ pie kustībām, smaida, spēles un bērnības. Katrs mazs solis, katra jauna kustība vai uzdrīkstēšanās ir liels sasniegums. Un šajā ceļā bērns nav viens – viņam līdzās ir vecāki, speciālisti un vesela komanda, kas tic, ka dzīve pēc slimības var būt pilnvērtīga, skaista un bagāta ar iespējām.