Alerģija ir pastiprināta cilvēka imūnsistēmas reakcija uz citādi nekaitīgiem vides faktoriem jeb alergēniem.
Pēdējo gadu laikā ir strauji pieaudzis alerģisku slimību skaits. Tam par iemeslu var būt dažādi faktori un, iespējams, tieši šo faktoru mijiedarbība veicina pastiprinātu imūnsistēmas atbildi uz alergēniem. Piemēram, t.s. higiēnas hipotēze (no angļu val. “hygiene hypothesis”) apgalvo, ka mūsdienu apkārtējā vide ir kļuvusi “pārāk sterila” augstu sanitāro un higiēnas prasību dēļ, jo dažādu dezinfekcijas līdzekļu lietošana ikdienā liedz bērnam agrā vecumā saskarties ar dažādiem vidē esošajiem mikroorganismiem, kas savukārt nosaka imūnas sistēmas attīstību. Tādējādi neveidojas imūnā tolerance jeb imūnsistēmas spēja adekvāti reaģēt uz alergēniem un neizraisīt hipersensitivitātes (alerģiskas) reakcijas.
Vārds “alerģija” nāk no grieķu valodas, kur allos nozīmē svešs, bet ergon ir aktivitāte. Citiem vārdiem, alerģijas gadījumā organismam nepazīstama sveša viela, kas tika ieelpota (piemēram, putekļu ērcīte), apēsta (piemēram, govs piena olbaltums) vai nonākusi kontaktā ar ādu (piemēram, kosmētiskie līdzekļi) izraisa pastiprinātu imūnsistēmas atbildes reakciju. Šīs organismam svešās vielas sauc par antigēniem un gadījumā, ja tās izraisa atbildes reakciju, tās tiek dēvētas par alergēniem.
Dažos pētījumos novērotas likumsakarības starp pārtikas alerģijas attīstību un pārmaiņām ēšanas paradumos ar samazinātu šķiedrvielu un mikroelementu daudzumu un citām īpatnībām. Iegūtie dati liecina, ka daudzveidīgs un sabalansēts uzturs pirmajā bērna dzīves gadā samazina astmas un citu alerģisku slimību attīstības riskus. Pastāv arī uzskats, ka gaisa piesārņojums paaugstina astmas, alerģiska rinīta u.c. alerģisku saslimšanu attīstības risku.
Svarīgu lomu spēlē arī ģenētika. Ja vismaz vienam pirmās pakāpes radiniekam (kādam no vecākiem/brālim/māsai) bijusi diagnosticēta kāda alerģija, arī bērnam var būt pastiprināta nosliece uz alerģiskajām reakcijām. Dažu pētījumu dati uzrāda, ka mātes alerģija paaugstina slimības pārmantošanas risku tieši meitai, savukārt tēva alerģija, visticamāk, tiks nodota dēlam. Tādas saslimšanas kā astma un alerģiskais rinīts tiek pārmantotas biežāk, tomēr jāatceras, ka slimības pakāpe bērnam var atšķirties no radinieka slimības izpausmes.
Viena no biežākajām alerģijām bērniem ir pārtikas alergēnu izraisīta reakcija. Visbiežāk sastopamās ir govs piena olbaltuma alerģija, alerģija pret kviešiem, olām, riekstiem, zemesriekstiem, zivīm, vēžveidīgajiem un moluskiem, kā arī alerģiskas reakcijas pret pārtikas piedevām (E vielām) u.c.
Minēto alergēnu gadījumā alerģiskā reakcija var būt tūlītēja (parādās 2 stundu laikā) vai vēlīna (attīstās vairāku stundu vai dienu laikā).
Tūlītējai reakcijai ir raksturīga reakcija uz ādas, piemēram, niezoši izsitumi, atopiskā dermatīta saasinājumi, nātrene, tūska. Iespējamas arī elpošanas orgānu reakcijas, kas izpaužas ar apgrūtinātu elpošanu, sēkšanu, klepu. Kuņģa-zarnu trakta simptomi ietver sliktu dūšu, vemšanu, vēdera spazmas, caureju.
Ja alerģiska reakcija skar vairākas orgānu sistēmas un izraisa dzīvību apdraudošu reakciju, šo stāvokli sauc par anafilaksi un ir nepieciešama neatliekamas palīdzības sniegšana. Anafilakse var sākties ar pietūkumu, akūtu nātreni un strauji progresēt līdz sirdsdarbības un elpošanas sistēmas traucējumiem. Citas izpausmes iekļauj tūsku mutes dobumā vai balsenes tūsku, bronhu spazmas, vēdera spazmas, vemšanu vai caureju. Kaut gan lielākā daļa simptomu parasti izzūd spontāni vai dažu stundu laikā pēc ārstēšanas, dažos gadījumos simptomi var ieilgt vai atkārtoties vairākas stundas vēlāk.
Vēlīnai reakcijai ir raksturīgi niezoši izsitumi, atopiska dermatīta saasinājumi, kā arī kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi kā vēdera spazmas, caureja, aizcietējumi u.c.
Tāpat bieži sastopamas ir alerģijas pret gaisā esošajiem alergēniem, ko bērns ieelpo caur degunu: alerģija pret putekšņiem (polinoze), alerģija pret putekļu ērcītēm, alerģija pret pelējuma sēnītēm, alerģija pret dzīvnieku spalvām, alerģija pret cigarešu dūmiem u.c.
Šo alerģisko reakciju izpausmes visbiežāk ir alerģiskais rinīts, ko pavada deguna nieze, šķaudīšana, izdalījumi no deguna u.c. simptomi un alerģiskas acu izpausmes ar raksturīgu plakstiņu pietūkumu, asarošanu un niezi.
Vasaras laikā īpaši aktuāla paliek alerģija pret kukaiņu dzēlieniem, proti, pastiprināta imūnsistēmas reakcija uz kukaiņa (piemēram, lapsenes vai bites) ievadītu indi. Lai gan bieži simptomi ir lokāli – dzēliena vietā ir jūtams diskomforts, sāpes, pietūkums, nieze, dažkārt alerģijas izpausmes var būt nopietnākas un attīstās anafilaktiska reakcija, kad nepieciešama neatliekamas palīdzības sniegšana.
Citas alerģijas iekļauj imūnsistēmas hipersensitivitātes reakciju uz tādiem ķīmiskajiem kairinātājiem kā medikamenti, sadzīves ķīmija, būvmateriāli, kosmētiskie līdzekļi, metāli u.c. Simptomi šajos gadījumos mēdz variēt atkarībā no saskarsmes veida, ilguma u.c. faktoriem. Gadījumā, ja alergēnam ir bijusi tieša saskarsme ar ādu, var attīstīties alerģisks kontaktdermatīts, kam raksturīga nieze, ādas apsārtums, izsitumi, sausa āda u.c. izpausmes.
Imūnsistēma ir komplekss, kas sastāv no dažādiem orgāniem, šūnām un bioloģiskajām vielām. Tās galvenais pienākums ir spēt identificēt un neitralizēt organismā iekļuvušus mikroorganismus, to ražotus toksīnus un citus antigēnus (piemēram, alergēns – govs piena olbaltums).
Kad alergēns nonāk saskarsmē ar organismu pirmo reizi, imūnasistēma sāk pastiprināti ražot antivielas, ko sauc par imūnoglobulīnu E (IgE). Savukārt IgE dod signālu citām imūnas sistēmas šūnām kļūt jutīgām pret konkrēto vielu - alergēnu. Jutīgums pret alergēnu var ilgt no dažiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem, kas nozīmē, ka alerģija var būt gan pārejoša, gan izpausties visa mūža garumā. Ja šajā laikā organisms atkārtoti saskarsies ar alergēnu, IgE ietekmē tiks izdalītas toksiskas, bioloģiski aktīvas vielas, kas izsauks tādus alerģijas simptomus kā šķaudīšana, izdalījumi no deguna, acu asarošana u.c.
Ja rodas aizdomas par alerģisku reakciju, ir jādodas pie ārsta – alergologa. Ir svarīgi sniegt ārstam pēc iespējas detalizētāku informāciju par reakcijas izpausmēm, smagumu, norises laiku un citām niansēm. Bērnu pavadošai personai ir jābūt informētai arī par ikdienā lietotājiem medikamentiem, kā arī par alerģiskām saslimšanām ģimenē.
Iespējams, ka pirms došanās uz vizīti, bērnam būs jānodod asins analīzes, kur tiks noteikta kopējā IgE koncentrācija asins serumā. Šobrīd imūnglobulīna IgE sensibilizācijas pārbaude ir diagnostikas stūrakmens, ja ir aizdomas par alerģiskiem stāvokļiem. Ir būtiski identificēt alergēnus, pret kuriem bērnam rodas alerģiskā reakcija.
Ir vairāki ādas testi, ko ārsts var nozīmēt, lai noskaidrotu iespējamos alerģijas cēloņus: ādas dūriena tests, intrakutānie testi, aplikācijas tests.u Jāatceras, ka anthistamīna jeb pretalerģijas medikamenti var ietekmēt ādas testu rezultātus, tādēļ to lietošana jāpārtrauc 5–7 dienas pirms alergologa apmeklēšanas.
To, kādi testi jāveic, nosaka ārsts, atkarībā no pacienta sūdzībām un nepieciešamības apstiprināt vai izslēgt konkrēta alergēna izraisītas alerģiskas reakcijas.Lai apstiprinātu vai noliegtu pārtikas alerģiju, var veikt pārtikas provokācijas testu. Ja potenciālais alergēns ir ieelpojams caur degunu, ārsts var nozīmēt veikt arī nazālo provokācijas testu. To veic alerģiska rinīta un citu stāvokļu izvērtēšanai.
Ārsts var nozīmēt nodot arī asins analīzes, lai noteiktu specifisko IgE pret konkrētajiem alergēniem.
Atkarībā no alerģijas veida, vislabākā profilakse ir alergēna iedarbības pārtraukšana. Ja bērnam ir apstiprināta alerģija pret kādu pārtikas produktu, tas ir jāizslēdz no bērna uztura. Atbilstoši ārsta rekomendācijām iespējams ik pēc 6–12 mēnešiem izvērtēt diētas ievērošanas nepieciešamību. Ja bērna alerģiju izraisa kāds gaisā esošs komponents, svarīgi nodrošināt adekvātu gaisa apmaiņu iekštelpās un izmantot gaisa attīrītājus. Ja alerģiju izraisa ziedputekšņi, tad jāizvairās no to nokļūšanas iekštelpās – ierodoties mājās, ieteicams pārģērbties, lai ar drēbēm neienestu ziedputekšņus iekšā, pirms naktsmiera – mazgāt matus, lai pasargātu bērnu no ziedputekšņu nonākšanas gultā. Ja bērnam ir alerģija pret kukaiņu dzēlieniem, dodoties ārā jāpiemeklē atbilstošs apģērbs, kā arī jālieto kukaiņu atbaidīšanas līdzekļi.
Ja bērnam saglabājas smaga alerģijas gaita, ārsts izvērtēs alergēnspecifiskas imūnterapijas nozīmēšanu.
Ir cilvēki, kuriem ir paaugstināts alerģisku reakciju risks. Īpaši - pacienti, kuriem jau bijusi alerģiska reakcija pret kādu vakcīnu vai tās sastāvdaļām. Taču alerģiskas reakcijas var attīstīties arī cilvēkiem bez zināmiem riska faktoriem. Šādos gadījumos nepieciešama īpaša piesardzība.
Ieviest uztura dienasgrāmatu nozīmē, ka pacientam 2–4 nedēļu garumā jāpieraksta visi produkti, kas lietoti uzturā, un simptomi, kādi rodas pēc to lietošanas.
Klepus dienasgrāmata palīdz izvērtēt bērna saslimšanu.
"Piena kāpnes" tiek izmantotas govs piena panesamības pārbaudei.
Bronhiālās astmas ārstēšanas plānu aizpilda ārsts.
Ādas kopšana ikdienā neatkarīgi no tā, vai ir atopiskā dermatīta paasinājums vai samērā mierīgs ādas stāvoklis ar niecīgu ādas sausumu, ir viens no svarīgākajiem noteikumiem atopiskā dermatīta (AD) veiksmīgai ārstēšanai un labsajūtas radīšanai.
Pārtikas alerģiju var izraisīt daudzi un dažādi uztura produkti – dārzeņi, augļi, ogas, garšaugi, sēklas, gaļa, utt.
Vairumā gadījumu, ja iekodis kukainis, uztraukumam nav pamata. Koduma vieta var būt apsārtusi, pietūkusi, ar nelielu niezes sajūtu.
Bērnu slimnīcas alergoloģes dr. Lotas Ozolas lekcija.
Astma ir biežākā hroniskā slimība bērnu vecumā.
* Adrenalīna autoinjektors jeb adrenalīna pildspalva ir neliela ierīce, kas satur noteiktu adrenalīna devu (iespējams, zināms ir nosaukums epipen). Ja bērnam pēc saskarsmes ar alergēnu sāk parādīties smaga alerģiska reakcija tāda kā lūpu, rīkles, mēles, ekstremitāšu pietūkums, sēkšana, aizsmakums, samaņas zudums, vecākam nekavējoties ir jāsniedz pirmā palīdzība un ar autoinjektoru jāveic injekcija muskulī – augšstilba augšējā sānu daļā. Adrenalīna ietekmē sašaurinās asinsvadi un tādējādi iespējams uzlabot elpošanu, sirdsdarbību un mazināt tūsku. Injekciju var veikt gan tieši caur ādu, gan, ievadot adrenalīna devu caur drēbēm. Pēc injekcijas veikšanas neatkarīgi no tā, vai bērnam novēro simptomu mazināšanos, ir jāmeklē medicīniskā palīdzība.
